Vēlos atgādināt, ka jau šāgada sākumā Saeimas ārpolitikas debatēs es aicināju rūpīgāk pievērsties nacionālās drošības jautājumiem tieši no ekonomisko saišu skatupunkta, lai izvairītos no Ukrainas bēdīgā scenārija Latvijā.
Esmu apkopojis sešas mācības un paralēles ar Ukrainu, kuru dēļ Latvija nevar akli ignorēt Krievijas imperiālisma politikas vēsmas, jo pretējā gadījumā kādā brīdī varētu būt par vēlu.
1. Valstij jāzina, kas ir dāsnie investori un kādas ir to intereses
Valstij un pašvaldībām ir rūpīgi jāvērtē ārvalstu investīciju projekti pirms uzsākta to īstenošana, gluži tāpat kā bankas īsteno principu "pazīsti savu klientu". Jo skaidrāks par skaidru - tur, kur ir ieguldījumi, tur ir arī intereses, kas jāaizsargā.
Pērn Lursoft apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 20 gados Krievijas investori aptuveni 4300 Latvijas uzņēmumu ir ieguldījuši aptuveni 340 miljonus eiro, tostarp pamatkapitālos. Tas ir oficiāli. Savukārt neoficiāli tiek lēsts, ka šī summa mērāma miljardos.
Tādēļ, kad sajūsmas eiforija par saņemtajām investīcijām ir sākusi izplēnēt, ir jāraugās objektīvi - cik daudz mēs zinām, kas ir šie dāsnie devēji, un kāda ir to ietekme uz mūsu nacionālo drošību. Tas nozīmē arī proaktīvu pelēkās ekonomikas mazināšanu un cīņu ar noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Gadījumu, kurus vētīt, Latvijā paliek aizvien vairāk. Piemēram, UVZ‑Baltija, kuras ražotni ceļ Jelgavā, māteskompānijas Уралвагонзавод ģenerāldirektors Oļegs Sijenko ir Krievijas prezidentam pietuvināta persona. Ar Vladimiru Putinu tiek saistīts arī Dmitrijs Mazepins, kas ir Latvijas Uralchem māteskompānijas Уралхим direktoru padomes priekšsēdētājs.
2. Jādomā, kam atveram savas robežas
Runājot metaforās par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA), nevajag galīgi aizgriezt šo investīciju krānu, bet uzlikt filtru gan. Domāju, ka varam mācīties no citām Eiropas valstīm, kur TUA tiek piešķirta par reālām investīcijām. Piemēram, Apvienotājā Karalistē TUA pieciem gadiem piešķir tiem, kas iegulda valsts ekonomikā vismaz vienu miljonu mārciņu.
Šīm investīcijām jābūt pozitīvi mērķtiecīgām, nevis jākalpo viena biznesa sektora vajadzībām, par ko arī Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies.
3. Energoneatkarība kā nacionālās drošības jautājums
Mēs redzam, kā Krievija veiksmīgi manipulē Ukrainā, zinot, ka valsts kase ir tukša. Baltijas valstīm ir jāatbrīvojas no Gazprom cenu diktāta, alternatīvas Rietumu virzienā jāmeklē jau tagad – dienas kārtībā jāatjauno jautājums par sašķidrinātās dabasgāzes (SNG) termināļa būvniecību Latvijā.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) ilgstoši ir cīnījies par to, lai Eiropas mērogā veicinātu izpratni par Baltijas valstu energoatkarības no Krievijas problemātiku. Panākts, ka tagad projekti gāzes un elektroenerģijas piegādes diversifikācijai varēs saņemt ES atbalstu līdz 75% apmērā no izmaksām. Tas attiektos arī uz SNG termināla būvniecību kādā no Eiropas valstīm.
4. Visas olas nevar likt vienā groziņā
Ne mazākas bažas rada arī lielais eksporta apjoms uz Krieviju. To, ka mūsu Austrumu kaimiņi zina, kā šo sviru izmantot, redzējām gan Lietuvas piena produktu gadījumā, gan paraugdemonstrējumos ar Latvijas šprotēm, kā arī cūkgaļu.
Zinot, ka bizness ir kā kuģis, kuru nav tik viegli pagriezt, valstij ir jādomā par mehānismiem kā stiprināt eksporta saiknes ar Rietumiem, Ķīnu, arābu valstīm un Ukrainu un atbalstīt Latvijas uzņēmējus.
5. Jāstiprina Latvijas mediju telpas neatkarība un objektivitāte
Vadošas Krievijas ziņu aģentūras Новый Регион dibinātājs Aleksandrs Šetinins intervijā nesen paudis, ka Krievija Ukrainā īsteno informatīvi teroristisku karu. Uz medijiem tiek izdarīts spiediens un tie pat tiek uzpirkti, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli. Tādēļ neatkarīgi un objektīvi mediji ir jo vērtīgāki. Ir tikai pozitīvi, ka esam panākuši un koalīcija ir atbalstījusi Kultūras ministrijas paspārnē veidot mediju politikas nodaļu.
6. Iekšējā stabilitāte kā izaugsmes un neatkarības stūrakmens
Iekšējā stabilitāte ir ikviena, bet visvairāk - politiķu atbildība, jo populisms un sabiedrības šķelšana ilgtermiņā neatmaksāsies. Svarīgākais - neļaut Krievijai risināt savas iekšējās problēmas uz mūsu rēķina, kā tas ir Ukrainas gadījumā.
Esmu pārliecināts, ka mums kā nācijai, kā tautai, neatkarīgi no valodas, kurā runājam, ir jābūt vienotiem. Tādēļ arī top Satversmes preambula, kas vēlreiz uzsver mūsu kā valsts un visu tās iedzīvotāju kopību un ieguldījumu neatkarībā.