„Līdzšinējā novadu robežu noteikšana daudzviet bija politiski diriģēts, nevis brīvprātīgs, atklāts un pietiekami apspriests process. Laikā, kad iedzīvotāji izmisuma dzīti pamet dzimtās mājas un zemi, strausa politiku turpināt nedrīkst,” ir pārliecināts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.
Ministrs atzīst – administratīvi teritoriālās reforma ir sasniegusi tikai daļu no tās mērķiem. Ir izveidotas lielākas un resursiem bagātākas teritoriālās vienības, bet patreizējā 119 novadu struktūra nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem.
„Ekonomiski augošu reģionu attīstības pamatā ir spēcīgas pašvaldības. Novājināti novadi, no kuriem iedzīvotāji dodas darba un labklājības meklējumos citur, nav neizbēgama nolemtība, ar ko vienkārši jāsamierinās. Tas, ka liela daļa pašvaldību ir nostādītas pazemojošā situācijā, kurā tās pašas sevi vairs nevar uzturēt, ir nopietns trauksmes signāls,” saka E.Sprūdžs.
„Gudri apvienojoties, pašvaldības var kļūt stipras un dinamiskas. Novadi spēs piedāvāt iedzīvotājiem kvalitatīvu dzīves un darba vidi, kuros investori atnāk un paliek, dodot darbu un maksājot nodokļus,” pauž ministrs un piebilst, ka līdz šim pašvaldībām, pat ja tās vēlējās uzlabot pakalpojumu kvalitāti un dzīves vidi iedzīvotājiem, apvienojoties ar blakus esošajiem novadiem, šāda iespēja nebija viegli pieejama un katram atsevišķam gadījumam bija jāizstrādā īpašs likums.
E. Sprūdžs pauž gandarījumu, ka iesāktajai diskusijai par novadu nākotni jau ir pirmie rezultāti – vairāku pašvaldību pārstāvji izteikuši gatavību konstruktīvi diskutēt par tālāku apvienošanos un šādai diskusijai atbalstu pauž arī vairāku novadu iedzīvotāji.
VARAM izstrādātie grozījumi likumā paredz, ka lēmumus par pašvaldību apvienošanos pieņems Saeima, bet Ministru kabinetam šī gada laikā jānosaka administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvaros novadi varēs apvienoties. Savukārt iniciatīvu par valsts budžeta dotāciju apvienošanās izdevumu finansēšanai, VARAM risinās valsts budžeta sagatavošanas procesā.
Likums izstrādāts saskaņā ar valdības 26. martā doto uzdevumu, kā arī Ministru kabineta rīcības plānu, kurā paredzēts turpināt valsts administratīvi teritoriālās struktūras sakārtošanu un pilnveidošanu, lai pabeigtu administratīvi teritoriālo reformu.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 4. aprīlī izsludinās Valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas ar ministrijām un sabiedriskajām organizācijām skatīs Ministru kabineta sēdē, bet gala lēmums par likumu jāpieņem parlamentam.