"Latvijas ekonomika trīs gadus ir piedzīvojusi izaugsmi, kas ir ne tikai starp straujākajām Eiropas Savienībā, bet arī ilgtspējīgāka un produktīvāka. Atšķirībā no iepriekš piedzīvotā, šoreiz izaugsmes gadi nav izmantoti, lai neapdomīgi spiestu pedāli grīdā un veidotu burbuļus, bet gan, lai veicinātu ilgtermiņa izaugsmi un ekonomikas struktūras izmaiņas, attīstot modernu, produktīvu un ienesīgu uzņēmējdarbību Latvijā. Nacionālā industriālā politika (NIP) tam ieliek pamatus, virzot izmaiņas ne vien uzņēmējdarbības vidē, bet arī izglītības sistēmā un reģionālajā investīciju politikā, lai mērķtiecīgi mainītu ekonomikas modeli no zema ienesīguma produktiem un pakalpojumiem, ko saražo lēts darbaspēks, uz augsti produktīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kas var atļauties maksāt labas algas darbiniekiem. Pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā 140 miljoni eiro no ES struktūrfondiem ir izmaksāti uzņēmumiem, lai viņi varētu modernizēties un celt savu konkurētspēju. Vismaz tikpat lieli līdzekļi šajā periodā vēl ir pieejami uzņēmumu atbalstam. Piemēram, augstas pievienotās vērtības projektiem pieejami 90 miljoni eiro, tāpēc aicinu uzņēmumus aktīvi pieteikties atbalstam un celt savu konkurētspēju.Nākamajā ES fondu periodā NIP ietvaros uzņēmumu attīstībai būs pieejami aptuveni 800 miljoni eiro, kas ir mērķtiecīgi jāinvestē Latvijas ekonomikas modernizācijā un industrializācijā, nevis vienkārši jāapgūst," norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Ekonomikas izaugsmi šogad pamatā nodrošina privātais patēriņš – 3.ceturksnī tas bija par 4,9% lielāks nekā pirms gada. Privātā patēriņa pieaugumu sekmē pakāpenisks nodarbinātības un darba samaksas kāpums. Pieprasījuma pieaugums iekšējā tirgū pozitīvi ietekmē tirdzniecība un komercpakalpojumu nozares. Tirdzniecības nozarē sniegto pakalpojumi apjomi 3.ceturksnī bija par 5,2%, bet komercpakalpojumu nozarēs – par 6,3% lielāki nekā pirms gada. Šīs abas nozares kopā veidoja 60% no visa IKP pieauguma 3.ceturksnī.
Kā iepriekš jau bija gaidāms, vājāks sniegums šogad ir eksportā, ko ietekmē zemais pieprasījums ārējos tirgos – 3.ceturksnī preču un pakalpojumu eksporta apjomi bija par 1,3% mazāki nekā pirms gada. Tiesa kopumā šogad trīs ceturkšņos eksporta apjomi bija par 1,4% lielāki nekā iepriekšējā gada trīs ceturkšņos.
Pēc būtiska ražošanas apjomu sašaurināšanās gada sākumā (1.ceturksnī samazinājums par 4,8%, salīdzinot ar 2012.gada 1.ceturksni), pakāpeniski uzlabojusies situācija apstrādes rūpniecībā. Šogad 3.ceturksnī saražotās produkcijas apjomi jau bija par 2,5% lielāki nekā iepriekšējā gada 3.ceturksnī. Pieaugumu lielā mērā nodrošināja pieprasījuma pieaugums vietējā tirgū.
Šī gada nogalē joprojām liela loma izaugsmē būs iekšzemes pieprasījumam, ko veicinās turpmāka situācijas uzlabošanās darba tirgū. Sagaidāms, ka arī eksporta iespējas varētu nedaudz uzlaboties, jo pakāpeniski stabilizējas ekonomiskā situācija Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2013.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 4,2 - 4,5 procentus.