Apstrādes rūpniecības izlaide augusi par 7,4% (pret iepriekšējā gada martu) mēnesī, kad tā kritusi divās lielākajās apakšnozarēs — pārtikas ražošanā un kokapstrādē. Grūti atrast vēl spilgtāku apliecinājumu straujajām strukturālajām, kvalitatīvajām pārmaiņām šajā ļoti svarīgajā nozarē.
Visās mašīnbūves nozarēs, par kurām ir dati, 1.ceturksnī gada griezumā izlaide pieaugusi vairāk nekā par 10%. Martā ir kritums 28.nozarē jeb iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Toties pārējās pieaugums vairāk nekā par 25%. Ļoti tuvu 10% pieaugumam gan 1.ceturksnī, gan martā ir metālizstrādājumu ražošana. Tā vienlaikus ir "augšteces" nozare mašīnbūvei, gan tiešais piegādātājs celtniecībai. Abi šie apstākļi tai šobrīd strādā par labu.
Sagaidāms, ka šogad metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas īpatsvars rūpniecībā pārsniegs 20%, salīdzinājumā par 18% pirms trim gadiem. Turpretim pārtikas pārstrādes īpatsvars nokritīsies zem 20%, kas varētu būt pirmā reize Latvijas vēsturē.
Ir nozares, kuras ekonomikas jaunumu apskatos tiek pieminētas retāk, jo tās ir samērā nelielas. Taču tas nenozīmē, ka šīs nozares ir nenozīmīgas. Viena no tām ir poligrāfija, arī tā attīstās, kaut arī šobrīd lēnāk nekā rūpniecība kopumā. Pērn tās izlaide salīdzināmās cenās auga par 3,4%, šogad rezultāts varētu būt diezgan līdzīgs, apjomam sasniedzot apmēram 400 miljonus eiro, no kura četras piektdaļas būs eksports. Avīžu un žurnālu drukas apjoms krīt diezgan strauji, par 5-10% gadā, šajā ziņā situācijā Latvijā un Eiropā ir līdzīga. Taču 70% nozares izlaides Latvijā veido produkti, kuru pieprasījuma prognozes ir diezgan optimistiskas — grāmatas, kā arī iepakojuma materiāli un etiķetes. Digitāli izplatītas grāmatas ir konkurents, taču tas nenozīmē, ka grāmatu noiets nevar augt. Ir augošas tirgus nišas. Piemēram, bērnu grāmatu pārdošana Ziemeļvalstīs aug pat par padsmit procentiem gadā. Augot labklājības līmenim, kāpj pieprasījums pēc ļoti augstas kvalitātes grāmatām. Turklāt ir iespējas audzēt pārdošanu, izkonkurējot citu valstu uzņēmumus. Zemas darbaspēka izmaksas noteikti ir priekšrocība, jo īpaši, runājot par augsta mākslinieciska līmeņa produktu ražošanu nelielās sērijās. Taču cena pati par sevi jau sen vairs nav galvenais konkurences arguments, vismaz ne nozares vadošajiem spēlētājiem. Poligrāfijas īpatsvars apstrādes rūpniecības izlaidē šogad varētu būt 2,6%.
Par 28% gada griezumā martā augusi apģērbu ražošana, šāds skaitlis nozarē nav redzēti jau ļoti sen.. Pagaidām šo ziņu drīzāk varētu saukt drīzāk par interesantu nekā svarīgu. Nav sagaidāms, ka tā kļūs par Latvijas rūpniecības attīstības galveno virzītāju. Taču tā ir un būs svarīgs papildinājums ienākumiem vairākās pilsētās, pirmkārt Liepājā un Tukumā.
Kokapstrādē izlaide gada griezumā samazinājusies jau otro mēnesi pēc kārtas, tas tā ir noticis pirmo reizi kopš 2013.gada maija. Par iespējamām grūtībām nozare bija brīdinājusi, taču pieejamie dati ir atpakaļskata spogulis, sagaidāms, ka kokapstrāde atgriezīsies pie izaugsmes, kaut mērenas, uz iepriekšējo gadu fona.
Ja šā gada sākumā šķita, ka apstrādes rūpniecība varētu attīstīties līdzīgi kā ekonomika kopumā, tad šobrīd tai ir ļoti labas izredzes vidējo rādītāju pārspēt, augot par 5-6%, jo mašīnbūve pārsteidz pat optimistus. Jāpiebilst gan, ka arī ekonomikas izaugsme šogad, tā teikt, ir kustīgs mērķis.
1.ceturksnī kopumā apstrādes rūpniecības izlaide augusi par 6,7%, bet rūpniecības izlaide kopumā: par 8,7%. Šeit ir liels enerģētikas nopelns, tai palielinot apjomu par 14,2%, šajā jomā turpmākajos ceturkšņos gan šādi rezultāti vairs nav gaidāmi.