Liels bija pārsteigums, ka raksta autore ar virsraksta palīdzību ir radījusi jaunu profesiju: ēku un iestāžu diriģēšanu!? Man, kā cilvēkam, kurš 11 gadus ir mācījies kora klasē Em.Dārziņa mūzikas vidusskolā, piecus gadus studējis kora diriģēšanu Konservatorijā pie Paula Kveldes un Anša Alberinga, bet orķestra diriģēšanu pie Centa Kriķa, pēkšņi kļuva skaidrs, ka diriģēšana nav skaidrojošajā vārdnīcā aprakstītais Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā, bet gan kāds cits man līdz šim nezināms process. Bēdīgi, ka daudzi gadi nodzīvoti maldos un ilūzijās.Tomēr saņēmos un turpināju lasīt. Kļuva aizvien interesantāk!Aizraujoši aprakstītas ir Liepiņa īpašības, kuras "neformālās sarunās ...... raksturo viņa topošie kolēģi". Manī radās neviltots prieks par to, ka tā saucamie topošie kolēģi divu nedēļu periodā ir pavadījuši garas stundas LNO smēķētavās un tualetēs, studējot tur izkārtās skrejlapiņas ar jaunā vadītāja CV vēl pirms konkursa rezultātu paziņošanas. Laikam jau tās tur ir izkārusi visu zinošā Baiba Strautmane. Citāts no publikācijas www.diena.lv: "Ziedojums-10t Ls - NA... ne velti jau pirms divām nedēļām Rīgā bija skaidrs,ka jaunais Operas šefs būs ņekijs Liepiņš..." Žēl, ka nezinu kas ir nekatrā (mēģinu tulkot vārdiņu ņekijs) Baiba Strautmane. Pieņemsim, ka ir ļoti vieda notikumu pareģe.Varu daļēji piekrist vārdā nenosaukto topošo kolēģu sniegtajam raksturojumam, un papildus tam pilnīgi droši apgalvot, ka Zigmars nav bijis un nekad nebūs pieclatnieks, kuru visi mīlēs. Tikai nejauciet prasīgumu ar kašķīgumu.Lasot tālāk uzzinu, protams, atkal no neoficiāliem avotiem, ka galvenais iemesls Liepiņa iecelšanai par LNO vadītāju ir politiskās simpātijas. Pats būdams uzņēmējs jau kopš 1988.gada, līdz šī raksta izlasīšanai nezināju ka un kā ar simpātijām ir iespējams kaut ko biznesā vadīt. Ja Zigmaram raksta autores Ilzes Veģes rosinātam, izdosies "diriģēt operu ar simpātijām", nāksies aiz bēdām vai apraudāties, par to, cik daudzi gadi nodzīvoti veltīgi. Līdz šim brīdim naivi domāju, ka sekmīgi vadīt kādu iestādi, uzņēmumu, kolektīvu vai procesus var tikai pielietojot veselu kompleksu zināšanu un iemaņu. Piemēram:
- spēju saliedēt cilvēkus un izveidot kolektīvu kāda noteikta mērķa sasniegšanai (no "nulles" radīta Latvijas lielākā privātā radiostacija Radio SWH)
- darbaspējas un mērķtiecība (nenozīmē tikai atsēdēšanu kabinetā no "zvana līdz zvanam" sapņaini gaidot rezultātus, kuri kā "tas jaunais laiks" paši nenāks):
- zināšanas (nevis tikai izglītības dokumenti):
- intuīcija (kura iegūsta praktiskajā darbā, rīkojoties un riskējot ar savu, nevis nodokļu maksātāju naudu).
Piedodiet, drusku novirzījos no raksta vadlīnijām, tā sakot pozicionējos kā uzņēmējs, kurš apmulsa par jaunatklātiem procesu vadības instrumentiem: "simpātijām". Tūlīt pat gribu izteikt vislielāko atzinību Kultūras ministrijas izveidotajai komisijai, kura, spriežot pēc šī raksta, laicīgi saskatīja "simpātijas" kā galveno iemeslu Liepiņa iecelšanai LNO valdē.
Tālāk raksta autore mums atgādina, ka "Liepiņš pauda asu komentāru par Jāņu koncertu krastmalā". Jā pauda, bet viņš to darīja savā vārdā liekot komentāram apakšā savu vārdu un uzvārdu, atšķirībā no topošajiem kolēģiem vai topošajām kolēģēm. Cilvēcīgi tas ir saprotami, jo kolēģiem "savs krekls" tomēr tuvāks par "priekšnieka ādu". Šiem cilvēciņiem bez vārda (... bez acu, bez ausu, bez valodas... Māra Zālīte. Lāčplēsis) ierosinu dodoties uz darbu LNO vienmēr nēsāt kabatā vai rokassomiņā ziepes (tautā zināmais teiciens par līšanu bez ziepēm): ja nu gadījumā izsauc priekšniecība! Bet brīdinu, arī ziepes nekur ielīst nepalīdzēs!
Par epizodi ar Nilu Saksu neko īpaši daudz nezinu. Taču ja jau ir tiesas process, tad ir iespējams izprasīt dažādus pierādījumus. Piemēram Nila Saksa uzrakstīto libretu. Personīgi neesmu redzējis un lasījis. Varbūt tiesai un raksta autorei tomēr kādi eksemplāri ir, atsūtiet, ar lielu interesi izlasīšu.
Izcila pērle ir teikums: "Tāpat jāpiebilst, ka deviņdesmito gadu beigās Liepiņš šķīrās no operas nama ar dziļām mielēm". No šī teikuma izriet, ka Liepiņš aiznesis no LNO rauga nogulsnes. Cik kilogramus, maisus, mucas vai tonnas? Apzadzis operu. Tas taču noziegums! Vajag steidzīgi ziņot kādām struktūrām. Izskatās, ka saliekot rakstu drukāšanai pietrūka vietas vienam vārdam; piemēram sirdī vai dvēselē (aiz vārda mielēm). Parādās cits teikuma saturs, bez kriminālnozieguma pazīmēm. Bet tas taču vairs nav tik interesanti...
Gandrīz esmu beidzis šī brīnišķīgā raksta pērļu uzskaitīšanu, vien maza pērlīte vēl atlikusi. Autores Ilzes Veģes zināšanai ja gadījumā nākotnē viņa pati grasās slēgt kādus līgumus par darbībām ar aizkulišu baumām un konsultācijām. Iesaku ievērot šādu līgumslēgšanas secību: līguma noteikumus partneri norunā un nostiprina rakstiski, uzsākot sadarbību. Šajā aprakstītajā gadījumā tas nozīmē pirms operas Parīzes dievmātes katedrāle iestudēšanas, nevis pēc nospēlētām 94 izrādēm, kas mūsdienās ir izcils rezultāts. Varu droši apgalvot, ka tā arī bija, jo kā privāts producents esmu uzstādījis divas izrādes tajā pašā LNO - 2002.gadā Johana Štrausa opereti Sikspārnis latviešu valodā (34 notikušas izrādes) un 2003.gadā šo pašu izrādi iestudējām arī krievu valodā (notikušas 12 izrādes). Par noteikumiem vienojāmies un līgumu mēs (LNO un mana kompānija Koncertmeistars) slēdzām pirms sadarbības uzsākšanas.
Iekams "uzlikt savas domas uz papīra", "neformālās sarunās" no "kolēģiem aizkulisēs" ievācu šādas tādas ziņas arī par raksta autori Ilzi Veģi. Bija vērts pūlēties, jo neatradu nevienu viņas veidotu aprakstu par muzikāliem notikumiem, toties uzzināju, ka viņa ir talantīga kā Aspazija jaunībā, gudra kā Lielvārdes jostas raksti, taisna kā Vidzemes šoseja starp Ieriķiem un Bērzkrogu, apveltīta ar milzīgām darbaspējām, kas jo raženi izpaužas rokoties baumu mutuļos attejās, pīpētavās un aizkulisēs, spējas saskatīt visos "aizkulišu" notikumos galveno un precīzi to aprakstīt. Diemžēl, izņemot teikumu kur pieminētas tās "mieles". Pieņemsim, ka vainīgs ir korektors.
Novēlu raksta Operu diriģēs Liepiņš autorei Ilzei Veģei izdošanos jauna literārā žanra Žurkkulistika attīstīšanā. Salikums no diviem vārdiem: žurkas un kulises. Lai piedod žurkas, kuras tomēr ir diezgan gudri dzīvnieciņi, neskatoties uz to, ka rakņājas atkritumos.