"Mana mamma jautā, kāpēc Rīgas pašvaldībai jābūvē jaunas dzīvojamās mājas, ja visapkārt rēgojas nepabeigtas būves. Produktīvāk būtu iegādāties attīstītāju nepabeigtas ēkas vai iegādāties dzīvokļus, ko pārdod tirgū," uzskata Pulks un piebilda: "Iedomājieties, ko Rīgā varētu paveikt par 20% lielākiem līdzekļiem?"
Mainot piegājienu, ar kādu tiek risināta mājokļu rindas problēma, pašvaldība izvairītos no uzpūstiem tēriņiem, par augstiem procentiem aizņemoties naudu jaunu, dārgu mājokļu būvniecībai, turklāt neveidotos sociālā noslāņošanās, kā tas notiek pašvaldības būvētajās sociālajās mājās.
Domnieks arī norādīja, ka pašvaldība ik gadu piešķir iespaidīgas summas skolu remontiem, bet mērķi, kurām skolām konkrēti šis finansējums būtu jāizlieto, tiek precizēts pēc tam, kad nauda jau piešķirta. "Nav jālielās ar miljonu ieguldīšanu mūros, kamēr vecākiem jāpērk tualetes papīrs, ko iedot bērnam līdzi uz bērnudārzu," norādīja Pulks.
Deputāts atzinīgi vērtēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceri izstrādāt Rīgas likumu, taču viņš uzsvēra, ka pašvaldībai nav obligāti jāgaida, kamēr likums tiks izstrādāts - tā jau tagad var sākt darbu pie lēmējvaras un izpildvaras nodalīšanas, jo "deputātiem nav jāsēž uz vairākiem krēsliem".
Pulks kritizēja gan domes iekšējo sadarbību, gan komunikāciju ar klientiem. "Horizontālā sadarbība gan departamentu starpā, gan ar pašvaldības institūcijām ir katastrofāla. Rīgas dome ir jāpārveido par ātru, mobilu un idejas ģenerējošu darbinieku kopumu. Lai rīdziniekam būtu teikšana, viņš ir iespējami ātri jāuzklausa, tāpēc Klientu apkalpošanas centri un izpilddirekcijas jāpārveido par vienas pieturas aģentūrām, kurās rīdzinieks pēc iespējas tuvāk dzīves vietai var nodot jebkuru sev interesējošu jautājumu un tālāk to risina domes institūcijas," piedāvā deputāts.
Arī Pulks uzsvēra, ka sociālās palīdzības sistēmā ir jātiek vaļā no cilvēkus pazemojošas birokrātijas. Deputāts pauda viedokli, ka patlaban sociālās aprūpes sistēmas centrā ir papīrs, nevis cilvēks - papīrs pierāda, vai cilvēkam pienākas palīdzība, taču ir gadījumi, kad "nieka 45 santīmi varētu novērst traģēdiju", uzsvēra Pulks, tādējādi norādot, ka ierēdņi bieži vien vērtē tikai sausus faktus, neiedziļinoties situācijā pēc būtības.
Domnieks arī norādīja, ka iedzīvotājiem bieži ir kauns vērsties pēc palīdzības sociālajos dienestos, jo pašreizējais ceļš pēc pabalsta ir pazemojošs, tāpēc nepieciešams savienot valsts un pašvaldības sociālo dienestu datubāzes, kurās arī bez lūgšanas būtu redzams, ka iedzīvotājam nepieciešams piedāvāt palīdzību.
Pulks arī rosina izvērtēt iespēju nodrošināt brīvpusdienas skolā visiem bērniem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm. Tas ne tikai būtu būtisks atspaids kuplo ģimeņu vecākiem, bet novērstu nevienlīdzību arī vienas ģimenes bērnu vidū. "Kādas skolas direktore mans stāstīja, ka viņa nevar noskatīties, kā 3.klases skolēns siekalojas, vērojot, kā māsa 1.klasē ēd brīvpusdienas. Sociālajiem dienestiem ir jāsaskata arī tas brālītis no 3.klases un palīdzība jānovirza tiem, kam tā visvairāk vajadzīga," uzsvēra Pulks.
Savukārt senioriem jānoņem "nevarīguma un neprasmes zīmogs" un jādod iespēja līdzdarboties, nevis dīki vadīt vecumdienas, uzskata deputāts. Pulks norādīja, ka vecie cilvēki labprāt ietu strādāt skolā par skolotājiem vai skolotāja palīgiem, ja vien viņiem dotu tādu iespēju. Rīgā jau darbojas vecmāmiņu kontaktbirža, kur vecāki var atrast vecākus cilvēkus, kas uz laiku pieskata bērnus, kamēr, piemēram, paši aiziet uz teātri. Pulks uzsvēra, ka būtu iespējams atrast vēl daudzus citus tamlīdzīgus sadarbības piemērus, un viss, kas nepieciešams, ir pašvaldības telpas, kur aktīvajiem senioriem pulcēties. "Bet, jā, šeit neredz 20% atdevi..." sarkastiski piebilda deputāts.
Kā ziņots, trešdien ideju forumā Jaunā Rīga Vienotība prezentē partijas vīziju par galvaspilsētas attīstību un programmas galvenos virzienus.