Ratnieks: Bezmaksas izglītību varētu nodrošināt jau 2015. gadā

Malacis Edvard! Ļoti labs raksts

... Bezmaksas izglitibas un valsts attistibas planam/modelim japievieno noteikumi par katra studenta obligaciju pavadit prakses ieguvei noteiktu gadu skaitu Latvija !

Pāreja uz zināšanu ekonomiku iezīmējās ar jaunu tās novērtēšanas kritēriju. Ja agrāk kā kritērijs bija pieejamība izglītībai, kas nodrošināja visiem vienādas iespējas, tad tagad kā kritērijs tiek izvirzīts izglītības kvalitāte. Ne mazāk svarīgs Somijas izglītības sistēmas raksturojums ir tās ciešā saistība ar ražošanas sektora vajadzībām. Somijas izglītība pasaulē tiek augsti vērtēta. Somijā, kuru apdzīvo 5,3 miljoni cilvēku ir 20 universitātes un 28 profesionālās valsts augstskolas (politehnikumi). Pēdējos gados uzsākta augstskolu skaita samazināšana, veicot to apvienošanu un to pārvaldes nodošanu speciāli izveidotiem fondiem. No Somijas valsts politikas varētu izmantot vairākus ieteikumus.Pirmkārt - krīze, kas piemeklēja Somiju deviņdesmito gadu sakumā ir tipiska vairums valstīm, kurām kāda iemesla dēļ ir jāpiedzīvo ekonomikas lejupkritiens. Galvenais ieteikums - nav jāizseko tam, kā Somija pārvarēja krīzi, bet kā tā spēja izmantot krīzi jaunām iespējām. Otkārt, globalizācija ir kā abpusēji ass zobens. Somijas krīze visvairāk ietekmēja pasaules mežizstrādes produkcijas pieprasījuma strauja samazināšanās, kā arī tirdzniecības krahs ar bijušo PSRS. Tomēr daļa risinājumu kā iziet no krīzes tika rasti globalizācijā, īpaši IT industrijā. Pasaules procesu spiediena rezultātā Somija bija spiesta pastāvigi pilnveidot savu tehnoliģiju un izglītības sistēmu, lai saglabātu konkurētspēju prasīgajā globālajā vidē. Treškārt. Pats galvenais ir ekonomikas dinamiskums, elastība un ātra reaģēšana uz notiekošajām pārmaiņām un jaunām iespējām. Somijā par atslēgas elementu šajā elastīgajā ekonomikā kļuvusi izglītības sistēma. Ceturtkārt. Jebkurai, pat visssekmīgākai valstij jāatceras par nepieciešamību izdarīt secinājumus no iepriekšējās pieredzes, bet vienlaikus jāparedz nākotne un savlaicīgi tai jāgatavojas. Tieši pastāvīgs skats uz nākotni apliecina Somijā veikto drastisko pāreju uz zināšanu ekonomiku, kas nodrošināja spēju saglabāt augstu konkurētspēju ilgākā laikā. Ko mums no Somijas mācīties? Un ne tikai no Somijas, bet no daudzām pasaules valstīm – nodrošināt tādu izglītību, kas dos zināšanu ekonomiku, bet to var panākt tikai un vienīgi ar valsts institūciju izpratni par izglītības mērķi un uzdevumiem valsts attīstībai. Skola maksā naudu, diemžēl šī senā patiesība Latvijā ir aizmirsta. Un vēl – skopais maksā divreiz!

Manas vistas vispirms izdēj olu un tikai tad kladzina par to apkārtējiem.

Gribētu redzēt kā cilvēki (kuriem vēl ir darbs) vēlēsies savus nodokļus atdot studentiem, kuri Dievs vien zina kā un kad studē. :D Somija un Igaunija ir mums KRASI priekšā ekonomikas ziņā. Runāt jau tu vari ko gribi, bet ekonomiku laikam nepārzini. :D

Ratnieks rullē un panāks arī savu mēŗki.

Diezgan utopiski.:) Neatbalstu, ka bezmaksas studijas pienākas visiem, jo, nav ko liekuļot, pārsvarā visi, kas vidusskolā, augstskolā raujas par atzīmēm, dara to tādēļ, ka grib tikt budžetā. Kādēļ valstij būtu jāuztur tie studenti, kas ir laiduši muļķi un uz 4niekiem vilkušies? Lai paliek budžeta vietas. Tās motivē skolēnus un studentus darīt savu darbu kārtīgi, kā arī atsijā tos, kas tāpat vien mācās augstskolā. Drīzāk tad brīvos līdzekļus (ak, es naivā) ieguldīt stipendijās, jo pilna laika studenti ir neapskaužamā situācijā. Pati esmu mācījusies fizmatos pilna laika klātienē - galvas kūpināšanas fakultātē līdz vēlai pēcpusdienai un pēc tam mājas darbi līdz naktij. Kad strādāt?