Sabiedrības iebildumi pret eiro ieviešanu saistīti ar lojalitāti pret latu, jo tas ir "stabils, mīļš un pierasts", piebilda Repše.
Repše norādīja, ka pēc galīgā lēmuma pieņemšanas par Latvijas uzņemšanu eirozonā ir nepieciešams domāt par darbībām vidējā un ilgtermiņā. Nekavējoties ir jāpārdomā visa birokrātiskā sistēma, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībai. Valsts iestādēm jāpilda servisa funkcijas, lai ļautu izpausties uzņēmēju radošumam viņu pārstāvētajā nozarē, nevis biznesa pārstāvjus apgrūtināt ar nevajadzīgu dokumentu sniegšanu.
Tāpat jāizvērtē Latvijas attieksme pret Eiropas Savienības (ES) direktīvām, lai mēs to izpildē nebūtu "lielāki katoļi par Romas pāvestu". Nepieciešams īstenot konservatīvu fiskālo politiku, un pūles un līdzekļi ir jāiegulda izglītībā, uzmanību pievēršot dabaszinātnēm un informācijas tehnoloģijām. Savukārt jāsamazina budžeta vietas juristu, žurnālistu un politikas zinātnes jomā, uzskata Repše.
Latvijai nepieciešams analizēt visus šķēršļus, kas mums traucē kļūt par ietekmīgu ES valsti, piemēram, inovāciju, attīstības un klimata jomās, jāskatās, kādā veidā Somija, Singapūra, Apvienotie Arābu Emirāti un citas valstis spējušas no viduvējām valstīm kļūt par ļoti attīstītām zemēm. Mums ir jābūt arī savam pašlepnumam, jo, lai cik paškritiski neskatītos, Latvija jau daudz ko ir izdarījusi, norādīja biedrības Latvijas attīstībai vadītājs.
Jau ziņots, ka vakar ES finanšu ministri pieņēma galējo lēmumu par Latvijas uzaicināšanu iestāties eirozonā. Latvijā eiro iecerēts ieviest no 2014.gada 1.janvāra.