Īsā komentārā nevar plaši izklāstīt Somijas situāciju aukstā kara laikā. Tā bija viena starp diviem lielvalstu militāriem blokiem. Īsi sakot, Somija nebija "satelīts", un Urho Kekonens (prezidents no 1956.gada līdz 1982.gadam) nebija nekāds "biedrs" (nedz arī "aģents", kā reizēm rakstīts), bet gan patriotiski noskaņots politiķis, antikomunists, kura ceļazvaigzne bija neitrāla Somija. Neitralitātes politiku vienmēr īsti neatbalstīja ne rietumos, ne austrumos. Tomēr ar visiem spēkiem pie tās turējās.
Somijas politikā nav bijis tā, ka nāciju cenšas "lielā mērā pakārtot nesenā ienaidnieka interesēm", bet gan, manuprāt, vispirmām kārtām somu pašu interesēm.
Kekonens un citi politiķi centās Somiju integrēt rietumos. Šis integrācijas process varēja izdoties tikai tad, ja attiecības ar austrumiem bija bez problēmām un uzticamas. Pēdējā laikā iegūts arvien vairāk informācijas par Somijas politisko, militāro un izlūkdienestu slepeno sadarbību ar Rietumiem aukstā kara laikā. Tik tuvas attiecības ar Maskavu Somijai nav bijušas nevienā vēstures posmā. Somija saglabāja arī spēcīgu armiju, un tautas vēlme aizstāvēt savu valsti vienmēr bijusi pārliecinoša.
Somijas drošības policija un pretizlūkošana vispirmām kārtām pētīja padomju Savienības darbību savā zemē, un valdība gandrīz katru gadu izraidīja no valsts padomju diplomātus – tas notika pat biežāk nekā Zviedrijā, kur par to vienmēr sacēla lielu brēku.
Zanders piemin Andreja Ždanova norādījumu somu komunistiem 1944.gadā, bet neatceras to, ka Ždanovs un Staļins bija vīlušies somu komunistu spējā pārņemt varu Somijā; tāpēc viņiem šai ziņā arī nesolīja nekādu konkrētu palīdzību. Komunistu iespaids bija nenozīmīgs, viņi pamazām ieslīga "eirokomunistu" nišā, tā bija maza partija, kura, piemēram, 1968.gadā neatzina PSRS agresiju pret Čehoslovākiju.
Zanders raksta: "Visa šī "idille", atkārtošu, notika bez rupja spiediena..." Pirmkārt, runa nebija par idilli, un spiediens bieži bija rupjš, un dzīve blakus lielvalstij bija nomācoša. Reizēm mums pielika dunci pie kakla, kā tas notika 1961.gadā, kad Maskava pieprasīja sarunas par militāro sadarbību. Somijai izdevās izvairīties no šīm sarunām.
Gala rezultāts visiem zināms: somiem izdevās saglabāt neatkarību, kultūru, rietumu vērtības un kapitālistisko tautsaimniecības sistēmu.