Pagājuši 10 gadi kopš notikusi pārēja uz mācību procesu daļēji latviešu valodā vispārizglītojošās mazākumtautību vidusskolās. Svarīgākais ko panāca 2004.gada reforma – latviešu valoda no mācību priekšmeta kļuva par valodu mācību priekšmetu apguvei. Tika piedzīvota asa kritika, pat protesti, bet laiks ir pierādījis, ka reforma bija pareiza. Pienācis laiks pilnīgai pārējai uz mācību procesu latviešu valodā.
Šadurskis uzsver: "Ir pienācis laiks turpināt iesākto izglītības procesa latviskošanu. Valsts finansēta izglītība tikai latviešu valodā ir mūsu ceļš pašapzinīgas un patstāvīgas nācijas attīstībai ilgtermiņā. Mūsu pienākums šodien ir rūpēties un radīt nosacījumus krievvalodīgajiem Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk spētu iejusties un integrēties latviskajā vidē. Divkopienu sabiedrība ir šķērslis, nevis stimuls demokrātijai, labklājīgas un spēcīgas valsts attīstībai. Ceru, ka pēc 10 gadiem mēs visi dzīvosim latviskā, labklājīgā Latvijā, ko veido izglītota un zinoša sabiedrība."
Pāreja uz latvisku, valsts finansētu izglītību jāveic pakāpeniski. No 2015.gada valsts skolās 1.klases mācās tikai latviski, no 2016.gada jau 1. un 2.klases mācās latviski, tā secīgi veicot pilnīgu pārēju mācību procesam latviešu valodā. Ir svarīgi jau 2014.gadā piecgadīgos un sešgadīgos bērnus sagatavot, lai viņi bez pūlēm varētu uzsākt mācības skolā latviski. Valstij mazākumtautībām būtu jānodrošina iespēju savā dzimtajā valodā apgūt trīs priekšmetus: dzimto valodu un literatūru, kā arī ētiku vai kristīgo mācību sākumskolā. Pārējai apmācībai jānotiek latviešu valodā.
Šadurskis uzsver - ieguvēja būs visa sabiedrība:
Izglītības process valsts valodā ir efektīvākais ceļš sabiedrības integrācijai, ceļš, kas veido vienkopienas monolītu latvisku valsti. Sekmīga izglītības procesa apguve valsts valodā veicina ikviena cittautības iedzīvotāju ātrāku un pilnvērtīgu integrāciju, ciešāku saiti ar valsti, jebkādu barjeru izzušanu darba tirgū.
Izglītība tikai valsts valodā sniegs iespēju rast papildus līdzekļus pedagogu atalgojumam. Ja vienā ielā atrodas pustukšas krievu un latviešu plūsmas skolas, tad tā ir iespēja izveidot vienu, latvisku skolu un ietaupītos līdzekļus novirzīt pedagogu atalgojumam. Jāpiebilst, ka šādu valsts finansētu divvalodīgu - luksus izglītības sistēmu nespēj atļauties neviena no Eiropas pārtikušajām valstīm. Izglītības latviskošana ļautu straujāk tuvināt pedagogu atalgojumu atbilstoši vidējam līmenim Eiropā, kas ir ar koeficientu 1,2 – 1,3 no vidējā atalgojuma sabiedriskajā sektorā. Latvijas apstākļos šodien tie būtu aptuveni 700 lati atbilstoši pašreizējam vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā
Izglītība tikai valsts valodā sekmēs izglītības kvalitāti, ko veicinās gan iespējas palielināt pedagogu atalgojumu, gan konkurence.