Iepriekš izlases kodolu veidoja vismaz piecas sešas spēlētājas, kurām sezonas gaitā bija būtiska loma kādā no Eiropas kausu klubiem. Šogad mums ir tikai divas Eirolīgas pārstāves, virkne pašmāju spēlētāju, kā arī studentes vai skolnieces.
Abām Eirolīgā spēlējušajām izlases basketbolistēm sezona neizvērtās, kā cerēts. Sākums gan bija labs, taču Elīna Babkina, kura bija starp Rumānijas čempionvienības līderēm, atstāja komandu pēc tam, kad to piemeklēja finansiālas problēmas. Viņa nokļuva citā Eirolīgas klubā Čehijā, taču tur tā arī nespēja izkarot treneru uzticību un biežāk deldēja soliņu nekā spēlēja.
Liene Jansone cerīgi sāka sezonu ambiciozajā Turcijas klubā Tarsus, taču pēc izstāšanās no Eirolīgas tajā nebija vajadzības pēc tik daudzām leģionārēm, tāpēc izlases kapteinei sezona beidzās krietni pirms pārējām.
Diemžēl laukumā bija jūtams, ka abām līderēm bijis spēļu prakses trūkums.
Laukumā simboliski tika Nīderlandes čempione Anete Horelika, kura netika līdzi Eiropas čempionātā nepieciešamajam ātrumam.
Gana labos klubos Eiropā spēlēja Kristīne Kārkliņa un Aija Brumermane, bet pārējās meitenes ir studentes vai skolnieces, un vairums pārstāv Latvijas čempionāta vienības.
Nav noslēpums, ka tā līmenis, kas jau agrāk nebija nekāds dižais, pēdējos gados gana strauji gājis uz leju.
Ne velti Latvijas izlases un TTT Rīga galvenais treneris Aigars Nerips zināmā mērā priecājas par to, ka arī lietuvietēm turnīrs beidzās pēc trīs spēlēm, jo tas dos jaunus argumentus pārrunās ar šīs valsts pārstāvjiem par spēlēšanu kopējā turnīrā. Tas dotu labumu kā vieniem, tā otriem, jo nodrošinātu krietnu skaitu laba līmeņa spēļu.