Tas diemžēl ir jau noticis fakts, kas pamatoti nopietni ir satraucis gan reģionu slimnīcu vadītājus un personālu, gan reģionu iedzīvotājos. Arguments, ka, redz, Rīgas slimnīcās esot garākas rindas un tāpēc ir jāatņem finansējums reģionu slimnīcām, neiztur nekādu kritiku, jo reģionu iedzīvotājiem jau tā pieejamība medicīnas pakalpojumiem daudzviet ir visai ierobežota. Bet tagad sanāk, ka vēl lielākai daļai pacientu reģionos būs jāmēro pat vairākus simtus kilometru garš ceļš līdz lielajām Rīgas slimnīcām un jāgaida vēl garākās rindās, lai saņemtu valsts apmaksātos medicīnas pakalpojumus. Un šāds lēmums pie tam pieņemts apstākļos, kad finansējums veselības aprūpei Latvijā ir zemākais Eiropā, vienlaikus turpinoties finansējuma kritumam attiecībā pret iekšzemes kopproduktu.
Man kā cilvēkam un kā mediķim, kas visu savu profesionālo mūžu ir pavadījis, strādādams veselības aprūpes nozarē, ir ļoti labi saprotams reģionu slimnīcu vadītāju satraukums un pamatotā nevēlēšanās parakstīt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu, kas faktiski nozīmē atteikties no ieplānotā finansējuma un atstāt vēl dziļākai nolemtībai pacientus reģionos.
No valsts budžeta Rīgas lielajām slimnīcām ir dzēstas kredītsaistības 6 miljonu eiro apmērā, tādējādi ievērojami atvieglojot to saimniecisko darbību. Tai pat laikā nav pat uzsākts ministrijas un valdības solītais kredītu dzēšanas atbalsts Latvijas reģionu slimnīcām, kuras tiek finansētas no pašvaldību budžetiem.
Mani šajā situācijā ir uzrunājuši vairāki reģionu slimnīcu vadītāji, esmu arī personīgi piedalījās Latvijas Slimnīcu biedrības un slimnīcu galveno ārstu sarunās ar Nacionālo veselības dienestu un pārliecinājies, ka situācija ir vairāk nekā nopietna un satraucoša. Esmu vērsies arī pie saviem Saeimas kolēģiem – deputātiem un deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam locekļiem ar skaidrojumu, ka, noņemot finansējumu reģionālajām slimnīcām, reģionos netiks nodrošināts liels skaits ambulatoro izmeklējumu, kā arī samazināsies reģionu medicīnas darbinieku algu fonds, pretēji veselības ministrijas skandinātajam, ka mediķiem tiks palielinātas algas un topošajiem ārstiem, kas rezidenturā tikšot nosūtīti uz reģioniem, būšot pienācīgs atalgojums. Faktiski reģionu slimnīcu ārsti turpmāk saņems mazāku atalgojumu, un esmu saņēmis signālus, ka vairākās reģionu slimnīcās finansējuma samazināšanās dēļ varētu nākties atbrīvot no darba daļu personāla (lai gan pavisam iespējams, ka personāls vienkārši labprātīgi atstās darbu, meklējot pienācīgi atalgotu darbu ārvalstīs, piemēram, Vācijā, kur kvalificētu mediķus uzņem atplēstām rokām).
Faktiski ar šādu rīcību būtiski tiek pasliktināts reģionu iedzīvotāju stāvoklis un piekļuve valsts apmaksātai veselības aprūpei. Lauku cilvēkiem tiks uzlikts papildu materiālais slogs par ceļa izdevumiem uz Rīgu, nerunājot par gaidīšanu bezcerīgi garās rindās. Un tas notiek laikā, kad valdībā un valdošajā koalīcijā tiek kalti rožaini plāni par cilvēku noturēšanu reģionos un atgriešanu Latvijā no ārvalstīm. Vai spējat saskatīt šajā rīcībā loģiku? Es, goda vārds, nespēju.
Esmu vairākkārt arī vērsis savu kolēģu – Saeimas deputātu uzmanību uz to, ka šogad izveidojusies situācija ir likumsakarīga, jo jau gadiem notiek budžeta līdzekļu plānošana slimnīcām uz iepriekšējā gada pirmo deviņu mēnešu bāzes (kas ietver vasaras un atvaļinājumu mēnešus). Šīs plānošanas kļūdas līdz šim tika izlīdzinātas ar ievērojamu papildu līdzekļu piešķiršanu gada beigās, kas netiek darīts pēdējos gados.
Tāpat, vēršoties pie saviem kolēģiem, atgādinu, ka daudzi no mums ir parakstījuši memorandu onkoloģijas pacientu atbalstam, atbalstījuši un piešķīruši prioritāti onkoloģisko slimību ārstēšanai un “zaļā koridora” (rindas) izveidošanai, bet neesam tam piešķīruši papildus finansējumu un padomājuši par iedzīvotāju pamatveselības pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem. Uzskatu, ka nav deputātu cienīgi un ir amorāli vienas slimnieku grupas problēmas risināt uz citu slimnieku grupu rēķina, nepiešķirot papildu finansējumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinu Saeimas deputātus neatstāt reģionu slimnīcas un iedzīvotājus nolemtībai, bet gan rīkoties aktīvi un izlēmīgi, lai novērstu diskriminējošo un nevienlīdzīgo situāciju, un vērsties ar pieprasījumu pie valdības un tās vadītāja Māra Kučinska kompensēt reģionālajām slimnīcām nepamatoti atņemto miljonu eiro, novirzot šim mērķim finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un sadalot to taisnīgi, nevis vadoties pēc slimnīcu vadības piederības politiskajiem spēkiem.