Šiliņš: Ar atbildību par veselības budžetu

Vērojot šo procesu, rodas iespaids, ka replicēts tiek viens viedoklis, bet mazāk ir analīzes un publiskas viedokļu dažādības. Tāpēc aicinu ikvienu rūpīgi iepazīties un izvērtēt šos trīs dokumentus: 1) veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu; 2) Pasaules Veselības organizācijas stratēģiju Veselība 2020; 3) Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.gadam (NAP).Pasaules Veselības organizācijas (PVO) viena no prioritātēm ir kopīgs darbs, tas ir, starpnozaru sadarbība, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību. PVO vairakkārt uzsvērusi nepieciešamību investēt veselībā visa mūža garumā. Un svarīgi, ka ieguldījumiem veselībā jāsākas jau ar mazā cilvēka piedzimšanas brīdi. Tālāk - veselīgu uzturu, aktīvu ikdienu, izpratnes un attieksmes veidošanu turpinot bērnudārzā un skolā. Siltas pusdienas, glāze piena, augļi un dārzeņi neveselīgo našķu vietā ir tikai viens no soļiem ceļā uz sabiedrības veselību. Rezultāts redzams tajās ģimenēs, kuras šo veselīgo dzīves veidu savās dzimtās turpina un apzinās, ka kvalitatīvas dzīves nodrošināšanai visa mūža garumā nepieciešami savlaicīgi ieguldījumi. PVO programma Veselība 2020 tiecas uz to, lai veselības aprūpes pakalpojuma pieejamība tiktu nodrošināta visiem sabiedrības pārstāvjiem, darbojoties principam - bagātais maksā par nabago. Tajā pašā laikā vienlīdz nozīmīgs ir arī solidaritātes princips. Šī solidaritātes principa stingrāka ieviešana un darbības nodrošināšana ir viens no PVO stratēģijas pamatnosacījumiem. Godīgu nodokļu maksāšanā visvairāk ir ieinteresēti pensionāri, viena no lielākām sociālām grupām mūsu valstī. Kāpēc? Tieši šīs grupas pārstāvjiem veselības aprūpes pakalpojumi nepieciešams visbiežāk. Bieži vien to vērtība ir daudz augstāka par pensijas indeksāciju! Vairums no mūsu valsts iedzīvotājiem nav pārlieku pārtikuši. Tieši šī iemesla dēļ nodokļu nemaksātājs lielāko ļaunumu nodara mūsu vecākai paaudzei. Tādos gadījumos principa "bagātais maksā par nabago" vietā godīgais samaksā par negodīgo. PVO daudz tiek runāts par neinfekciozo slimību savlaicīgu diagnostiku un profilaktisko pasākumu nodrošināšanu primārās veselības aprūpes līmenī. Ne vien Latvijā, bet visā Eiropā ļoti daudz problēmu rada pārlieku vēlu konstatētie vēža gadījumi, milzīga problēma ir atkarības vielu radītās slimības un to komplikācijas. Tieši šī iemesla dēļ mēs visi esam ieinteresēti, lai ģimenes ārsti savus pacientus aktīvi informētu par profilakses iespējām, atgādinātu par iespējām valsts apmaksātajām pārbaudēm un iedrošinātu to veikšanai. Pēc iespējas ātrāk atklātas saslimšanas ārstēšana izmaksā daudz mazāk gan pacientam, gan valstij, kā arī ļauj saglabāt dzīves kvalitāti pēc iespējas ilgāk, kas īpaši svarīgi saistībā ar sabiedrības novecošanos. Solidaritātes un godīguma princips mums svarīgs, lai saglabātu nācijas labo slavu un turpinātu attīstību - stiprām dzimtām  vairākās paaudzēs nepieciešami kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe vecumdienās. Bez pagātnes nav nākotnes.Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredz turpmāk daļu veselības aprūpes pakalpojumu sasaistīt ar iedzīvotāja attieksmi pret savu valsti.  Mana pieredze rāda, ka vairums pacientu, kuru attieksme pret veselību un dzīvesveidu ir  pavirša, bieži nonāk slimnīcā. Visos šajos gadījumos tiek sniegta nepieciešamā neatliekamā palīdzība, nevienam tā netiek atteikta. Tāpat ik dienas  notiek aktīva sadarbība ar sociālo darbinieku, ko šie cilvēki novērtē pozitīvi, jo tiek radīta drošības sajūta, ka kāds par viņiem rūpējas. Šī iemesla dēļ ceru, ka stiprinot primāro veselības aprūpi, ģimenes ārsta māsas būs tās, kuras veicinās pacientam "pleca sajūtu". Manā ikdienā ambulatorajā praksē uz jautājumu "Kas ir Jūsu ģimenes ārsts?" nereti nākas dzirdēt visai interesantas atbildes. Pacienti saka, ka viņiem tāda nemaz nav, vai neesot apmeklējis to pat piecus gadus, īsti nezina, vai viņa ģimenes ārsts vēl strādājot, sen jau nedzīvojot šajā novadā.  Jau šobrīd pieejamā informācijas sistēma ātri sniedz atbildi un dažu minūšu laikā to iespējams noskaidrot. Līdz ar to arī, ieviešot jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu un attiecīgi sasaistot dažādās informācijas bāzes, sistēma būs līdzīga, datorā apskatot nodokļu nomaksas aili un problēmu gadījumā, piemēram, informējot sociālo darbinieku. Mūsu ieguldījums veselības veicināšanas programmās nav ne graša vērts, ja nespējam panākt solidāru un godīgu attieksmi pret veselību arī finansiālā ziņā. Nacionālā attīstības plāna mērķis ir strauja ekonomikas izaugsme, kas iespējama vien tā centrā esot veselam cilvēkam. Līdz ar to plāna veselības sadaļā intensīvs darbs jāveido tā, lai pensionēšanās vecumam paaugstinoties un sabiedrībai kopumā novecojoties, veselīga mūža garums palielinātos par trim gadiem. Analizējot to strukturālo sadalījumu, kāds paredzēts veselības apdrošināšanas koncepcijā un veselības aprūpes finansēšanas likumā, varēsim prognozēt, kuras slimības prevalēs, līdz ar to racionāli un ilgtermiņā plānojot investīcijas.Kā jau minēju iepriekš, PVO viena no karstajām diskusiju tēmām ir starpministriju sadarbība veselības aprūpē. Ceru, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums veicinās labāku procesu izpratni un sadarbību ar citām ministrijām – gan Labklājības, gan Izglītības un zinātnes, kā arī Finanšu ministriju.  Jāuzsver, ka tieši  Finanšu ministrijas interese ir saprast, kādiem  mērķiem  nepieciešama  papildus nauda un kā valsts budžeta līdzekļus ieguldīt tā, lai jūtams labums būtu lielākajai sabiedrības daļai. Liela problēma Latvijas veselības aprūpē ir augstie pacientu līdzmaksājumi, kā arī lielā maksas pakalpojumu sadaļa. Visus šos pēdējos Latvijas brīvvalsts gadus skaļi runāts par nepieciešamību pēc ievērojami lielākas procentuālās sadaļas no IKP veselības nozarei. Tajā pašā laikā, pat par spīti valdības deklarācijās rakstītajiem mērķiem, neviens no politiskiem spēkiem, ministru prezidentiem, finanšu ministriem un veselības ministriem nav panākuši, ka pietuvojamies vismaz pusei no Eiropas vidējiem skaitļiem. Iespējams, tas tāpēc, ka šai procesā nekādi nav bijusi  iesaistīta pati sabiedrība. Iespējams, ka kādam ir izdevīga valsts līdzekļu novirzīšana konkrētā virzienā, kas ne vienmēr atbilst NAP izvirzītiem mērķiem, un visbeidzot, varbūt valsts ekonomikas stabilitātes nodrošināšanai maksas medicīna ir naudas plūsmas regulēšanas mehānisms, tāpat kā elektrība, gāze un citi resursi. Sabiedrības līdzdalībai veselības aprūpes finansēšanas procesos ir ļoti nozīmīga loma. Svarīgi ikvienam analizēt un pašam izvērtēt, ko varam iegūt, valstij pārdomāti un atbildīgi ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Tāpat svarīgi, lai masu mediji sabiedrībai svarīgu un nozīmīgu jautājumu risināšanu nepadarītu par politisko rēķinu kārtošanu.