Skolas administrācija ir konservatīva- šķiet, ka tiekam audzināti pēc viņu laika metodēm. Ne visi skolotāji mācot pielieto inovatīvas un iedarbīgas metodes, daži pat nepapūlas vielu iemācīt vai izskaidrot.
Liekas, ka skolā strādājošie neseko līdzi laikam- ir skolotāji, kas diktē sausus faktus un tos nākamajā pārbaudes darbā atprasa. Manuprāt, 21. gadsimts ir Jaunā Renesanse, tas nozīmē, ka jāatdzimst arī izglītības sistēmai. Ļoti augstu novērtēju Ķīļa kunga darbību, jo tā sašķoba skolotāju iesūnojušos pjedestālus.
Mūsu skolā ir arī skolotāji, kas pelnījuši atzinību- kad uzsāku mācības 8.klasē, likās, ka fizika būs grūts, nesaprotams priekšmets, bet skolotājas harisma un piemēri dabā un ikdienā mainīja manu priekšstatu par šo zinātni.
Mūsu skolā nu ir ļoti daudz fizikas interesentu. Tā kā mācos 9.klasē un tuvojas eksāmeni, latviešu valodas skolotāja jau laicīgi uzdeva uzrakstīt eksāmena runu,to klasē grupās izmēģinājām, kopīgi analizējām kļūdas.
Skolotāja tiešām iegulda bērnos, nedomājot par savu maciņu.
Klasē mācās dažādu zināšanu līmeņu apveltīti audzēkņi, un tieši šīs skolotājas katram skolēnam piedāvā zināšanu apguvi pēc viņa spējām. Arī gudrākie bērni tiek iesaistīti stundas darbā, tikai ar citas grūtības pakāpes uzdevumiem. Šos skolotājus skolēni arī ciena.
Ir pienācis laiks, kad nepieciešams mainīt mācību metodes, jo līdzi laikam mainās arī skolēni un to intereses. Tieši inovatīvās metodes (piemēram, telefonu darbības principu izvērtēšana fizikas stundās) spēs ieinteresēt skolēnus aktīvam darbam. Skolas uzdevums ir nenokaut skolēnos zinātkāri, bet, tieši otrādi, to veicināt. Arī skolēni un vecāki, sadarbojoties ar skolu, var radīt pārmaiņas.
Skolu vadībai vairāk jāieklausās radošajos, aktīvajos skolotājos, tad arī skolēni ar prieku ies uz skolu. Ir nepieciešams uzklausīt arī skolēnu viedokli, jo mēs esam tie, kurus izglītības sistēma ietekmē vistiešāk.
āvģ cilvēks