Viņš prognozēja, ka notikumu attīstību ar nākamo Uzbekistānas vadītāju parādīs Karimova bēres. "Kā jau visās autoritārajās sistēmās, ir skaidrs, ka tas, kurš būs galvenā darbojošā persona, tas, kurš runāsies ar galvenajiem bēru viesiem no Krievijas, Ķīnas u.c. valstīm, tas zināmā mērā būs viens no iespējamajiem Karimova pēctečiem," uzskata eksperts.
Viņš atsaucās uz dažādu domnīcu ekspertu sacīto, ka Uzbekistānā ir nosacīti trīs klani, no kuriem viens ir Samarkandas klans, kura vadonis, iespējams, ir bijis Karimovs. Pētnieki uzskata, ka Karimova pēctecis tiks meklēts starp Taškentas un Samarkandas klaniem.
Tāpat Skudra atzina, ka klanu nespēja sadalīt varu varētu radīt Uzbekistānā konfliktus. "Savukārt iekšējie konflikti radīs iespējas parādīties radikālajiem elementiem, kas līdz šim nespēja izpausties Uzbekistānā, piemēram, islāmisti. Nav šaubu, ka Uzbekistāna bija un ir islāma fundamentālistu plānos," sacīja Skudra.
Jau ziņots, ka 78 gadu vecumā miris Uzbekistānas prezidents Islāms Karimovs, piektdienas vakarā oficiāli paziņoja Uzbekistānas valdība un parlaments.
"Islāms Abduhanijevičs nomira 2016.gada 2.septembrī Taškentas pilsētā pēc pārciesta insulta, kas noveda pie neatgriezeniskām galvas smadzeņu izmaiņām un poliorgānu nepietiekamības," teikts valsts televīzijā nolasītajā oficiālajā paziņojumā. "Islāma Karimova sirds apstājās plkst.20.15 pēc vietējā laika (plkst.18.15 pēc Latvijas laika). Intensīvā reanimācija rezultātus nedeva. Plkst.20.55 (plkst.18.55 pēc Latvijas laika) tika fiksēta bioloģiskā nāve."
Karimova bēres notiks sestdien viņa dzimtajā Samarkandas pilsētā, kuras organizēs premjerministra Šavkata Mirzijojeva vadīta komisija. Sakarā ar prezidenta nāvi valstī izsludinātas trīs dienu sēras.
Karimovs Uzbekistānā pie varas atradies 27 gadus.