Spārītis: Apmēram puse zinātnisko institūtu pastāv tikai virtuāli

Tu biji padomju laikā īsts latviskas Latvijas patriots, pildot dažādu rangau amatus, kuros jebkurā situācijā, nekaucot un nežēlojoties, atradi sevi kā neviens,j o nenovirzījies no sava mēŗka, biji drosmīgs arī tad, kad nedrīkstēja daudz ko latvisku teikt un darī, tu esi panācis visu netalaidīgā darbā, netaupot laiku un enerģiju un pozitīvu attieksmi pret dzīvi un cilvēkiem, lai Tu vienmēr tāds arī paliec un nemainies sīknaudā nekad!

Sveicināti cien. Profesor! Jūs bijāt viens no labākajiem pasniedzējiem. Īstā zinātne šobrīd ir TIKAI pašu zinātnieku rokās. Naudu apēd partorgi, kas līdzīgi kā ministrs spēj tikai skaisti virknēt vārdus. Tīrā zinātne, kur zinātne ir tikai zinātnes pēc, nav jēgas, tas ir hobijs. Zinātnei ir jābūt ar atdevi, bet tādas ir ļoti maz. Ja neesat pamanījis, lai gan pats taču reiz bijāt ministrs, tad ministrija māk noorganizēt pilnīgi bezjēdzīgus, bet ļoti dārgus pasākumus, kā tas bija ar augstākās izglītības novērtēšanu. Kamēr vadību būs pārņēmuši teorētiķi (zampoļiti, partorgi), tikmēr nav NEKĀDAS cerības uz izglītības un zinātnes attistibu valstī! Lai kaut mazākā mērā runāt par kaut kādiem saprotamiem procesiem, pašam runātājam vakjadzētu būt pieredzei un piemēriem, ko tas ar savu darbu ir paveicis. Šodien uz skatuves pirmo vijoli spēlē tie, kas NEKAD, NEKO prātīgu savā dzīvē nav paveikuši, pa lielam lūzeri un neveiksminieki savās iepriekšējās (izglitibas ceļā iegutās) profesijās!

Akadēmiķa Spārīša sacītajam var piekrist, tikai rodas virkne jautājumu : lai kaut ko saprastu un reformētu, ir jābūt informācijai, jo tagad tiek minēti gan 136, gan 150 institūti; vai kāds var tos visus nosaukt, minot darbiniekus vārdos un piešķirto valsts finansējumu un iegūtos rezultātus ? Vai tad neizrādīsies, ka tie, kas "eksistē virtuāli', naudu saņem reāli un pat dubulti? Bez šādas statistikas jebkura runāšana pārvēršas par sofistiku. Dīvaini, ka zinātnieki atļaujas runāt tik neargumentēti un ļauj ministram, kuram būtu jācīnās par valsts un demokrātijas pamatu - zinātni un izglītību, rīkoties tik patvaļīgi un bezatbildīgi.

Neoliberālisma ekonomika ir sagrāvusi Latvijas zinātnes ražošanas bāzi, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) jaunievēlētais prezidents Ojārs Spārītis. Spārīti skumdina, ka valsts ir pilnībā zaudējusi kontroli pār ražošanu, pār zinātniskās izpētes centriem un to ražotnēm, kas varētu valstij dot produktu ar pievienoto vērtību. Fragmentējoties zinātnes struktūrai, dzīvotspējīgi ir izrādījušies tikai spēcīgākie asni. Sabrūkot PSRS, Latvijas zinātne saņēmusi ļoti spēcīgu triecienu un turpmāk nav varējušas pārstāvēt visas zinātnes nozares vienlīdz spēcīgi. Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 90.gadu sākumā daudzu zinātnisko institūtu laboratorijas, kā arī rūpnīcas, kas tiešā veidā bija saistītas ar zinātnisko izstrāžu pārvēršanu precē, tika demontētas, izpārdotas, to iekārtas - nodotas krāsaino metālu uzpircējiem un lūžņos. Pēc Spārīša domām, tas bija noziedzīgs un netālredzīgs process. "Tagad mēs, runājot premjera Valda Dombrovska (V) vārdiem, vēlamies radīt vīziju, kā Latvijai kļūt par zemi, kurā zinātniskā kvalifikācija tiek pārvērsta pārdodamā un eksportspējīgā produktā. Taču ir viena lieta - vai Latvijas nelielais budžets, sevišķi tagad, kad tas ir novārdzināts krīzes gados, spēs zinātnes vajadzībām atjaunot ražotnes, īstenot pilotprojektus, veikt patentmaksājumus pasaules lielajām patentu reģistrēšanas organizācijām, lai Latvija pati varētu baudīt sava zinātniskā darba augļus, tādējādi piedaloties ekonomikas stiprināšanā?" jautā LZA prezidents. Šobrīd zinātnes finansējums ir apmēram 17 miljoni latu gadā, bet 2008.-2009.gadā zinātnē tika apgrozīti apmēram 60-70 miljoni latu, kas ir četras reizes vairāk. Tad arī tika izstrādāts Zinātnes likums, kurā tika paredzēts, ka ik gadu jāpalielina finansējums zinātnei par 0,15% no IKP. Ar 2009.gadu finansējuma pieaugums zinātnes attīstībai tika atņemts un līdz šim brīdim nav atjaunots, uzsvēra Spārītis. Zinātniskajiem institūtiem pārejot augstskolu paspārnē, tie nereti kļuva par "papīra zinātnes" un publikāciju, bet ne produktu paraugu ražotājiem. Neatrodot līdzekļus starptautiskajiem patentmaksājumiem, Latvija nevar gūt peļņu no savu zinātnieku izgudrojumu ieviešanas ražošanā, stāstīja Spārītis. "Mums pietrūkst arī turīgu un ar zinātnes risku apveltītu uzņēmēju, kas pasūtītu zinātniekiem konkrētus produktus, kaut vai jaunus medicīniskus preparātus vai jaunu velosipēdu. Zinātnieki tādos gadījumos ir spiesti atbildēt, ka viņam ir ideja, rasējums, bet nav iespējas izgatavot darbojošos modeli, lai eksperimentāli parādītu, kā tas darbosies," sacīja LZA prezidents, "ja uzņēmējs šodien grib pirkt zinātnisko izstrādni, viņam pašam ir jāatrisina jautājums, kā to padarīt par preci, kā iziet eksperimentu posmu un aprobēt, līdz prece iegūst patenta un pārējās tiesības."