"Polijas lepnība un pastāvīgā ienaidnieka meklēšana kaitē attiecībām ar ES un nav vēlama arī Latvijai", domā Sprūds. Ārpolitikas institūta direktors uzskata, ka partijas Likums un taisnīgums līderis Jaroslavs Kačiņskis partiju būvē pret Eiropu, arvien mazāk rēķinoties ar citu ES valstu interesēm, tostarp Latvijas.
Tikmēr 9.martā Briselē notikušajā samita balsojumā par Donalda Tuska atkārtotu ievēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā, Varšava palika vienīgā, kas balsoja pret viņa kandidatūru. Sprūds uzskata, ka Polija veikusi šādu balsojumu iekšpolitisku mērķu vadīta. Tuska otrajā termiņā uzkrātā pieredze un iespējamie panākumi Eiropadomes prezidenta amatā varētu pavērt labas iespējas nākotnē iegūt gan partijas vadītāja, gan premjerministra amatu Polijā, ko nevēlas viņa konkurenti.
Donalda Tuska pārvēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā, Sprūds kopumā vērtē pozitīvi, izceļot Donalda Tuska spēju meklēt kompromisus, vienlaikus norādot, ka ne vienmēr centība vainagojas ar panākumiem. "Ja pirmā ievēlēšanas termiņa laikā Donalds Tusks savas darbības vērsa virzienā, kas ļautu viņam tikt pārvēlētam arī uz otru termiņu, tad šī termiņa laikā ir uzstādījums, lai pēc viņa paliek arī kāds mantojums", uzskata Sprūds.
Vienlaikus Sprūds uzsver, ka līdz ar Donalda Tuska pārvēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā, vēl joprojām aktuāli ir vairāki jautājumi un izaicinājumi, uz kuriem jāmeklē atbildes. "Kas ir Eiropas seja? Cik veiksmīgi Tusks pārstāv Eiropu? Vai ES ir dinamiska un ar pietiekoši daudz jaunām idejām?", vaicā Sprūds.
Kā ziņots, par spīti Polijas kategoriskajiem iebildumiem, ES dalībvalstu līderi 9.martā Briselē notiekošajā samitā uz atkārtotu pilnvaru termiņu Eiropadomes prezidenta amatā ievēlēja Donaldu Tusku. Par Tusku balsoja visas pārējās 27 dalībvalstis, un Varšava palika vienīgā, kas balsoja pret viņa kandidatūru.
Vai
Eiropas tautas:
Prezidenta krustdēls