Strautiņš: Ekonomika rada cerības, kuras tai būs jāattaisno

Ekonomiski neaktīvo skaits gada laikā ir sarucis ļoti strauji, par 39,1 tūkstoti. Tāda ir arī ilglaicīgā tendence. Pērnā gada beigās 15-74 gadu veco cilvēku grupā bija 466,6 tūkstoši ekonomiski neaktīvo, bet pirms 13 gadiem tādu bija 670,3 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits ir samazinājies, taču ne tik strauji. Jāpiebilst, ka pērnā gada ceturtajā ceturksnī nodarbinātības pieaugums gada griezumā it kā bijis straujš, par 17,9 tūkstošiem jeb 2%. Taču 2014.gada otrajā pusē nodarbināto skaits darbaspēka apsekojuma datos samazinājās grūti saprotamu iemeslu dēļ, disonējot ar kopējo darba tirgus ainu. Nodarbinātības tendenču lielā kopaina ir statiska - jau trīs gadus strādājošo skaits ir gandrīz nemainīgs, pārsvarā turoties pie 900 tūkstošiem vai nedaudz zem šī līmeņa. 2015.gada beigās strādājošo skaits bija tieši tāds, kāds divus gadu iepriekš, un par septiņiem tūkstošiem lielāks nekā pirms trim gadiem. Darba vietu skaits strauji nepieaug, bet ar to pietiek, lai uzlabotu sarukušā darbaspējīgo iedzīvotāju kopuma pārstāvju iespējas. Cerības atrast darbu zaudējušo cilvēku skaits pērnā gada beigās bija 20,4 tūkstoši, līdz šim nozīmīgi zemāks tas bija tikai vienu gadu nekustamā īpašuma buma kulminācijas brīdī. Kopš 2002.gada par apmēram trešdaļu jeb gandrīz 100 tūkstošiem ir samazinājies pensionāru skaits vecumā līdz 74 gadiem, kuri saņem tikai pensiju - līdz 215,6 tūkstošiem pērnā gada beigās. Kopējais iedzīvotāju skaits 65-74 gadu vecuma grupā šajā laikā samazinājies daudz lēnāk, par 10%. Acīmredzot tas, ka tipisks darbs mūsdienās kļuvis fiziski vieglāks, dažkārt veicams attālināti, elastīgāks laika ziņā, arī interesantāks un labāk atalgots, pamudina lielāku senjoru īpatsvaru turpināt pelnīt pēc aiziešanas pensijā. Ietekme ir arī pensionēšanās vecuma celšanai, bet tas noteikti nav vienīgais faktors. Darba tirgus piedāvātās iespējas pievilcīgākas dara nozaru struktūras maiņa. Strādājošo kopējais skaits Latvijā joprojām ir zem trekno gadu pīķa līmeņa, kuru sasniegt nākotnē varētu ļaut tikai ļoti liela imigrācija un/vai repatriācija. Taču uz uzņēmumu apsekojuma balstītie darbavietu skaita dati rāda, ka komerciālajās zināšanu ekonomikas nozarēs - finanšu pakalpojumos, komercpakalpojumos, programmēšanā, sakaru pakalpojumos u.tml., nodarbinātība jau pārsniedz 2007.gada līmeni un turpina strauji augt. Tas ir ļoti svarīgs fakts, kas vēsta par Latvijas ekonomikas strukturālajām izmaiņām. Šajās nozarēs atalgojums mēdz ievērojami pārsniegt vidējo, darbs tajās ir interesantāks. Šīs darbavietas galvenokārt atrodas Rīgā, vai tas ir labi vai slikti - uz to var skatīties dažādi. Aktīvo cilvēku īpatsvara pieaugums ir apsveicama lieta. Tas atspoguļo ar tautsaimniecības tālāko progresu saistīto cerību vairošanos sabiedrībā. Šīs cerības būs jāattaisno, citādi var sekot jauna vilšanās. Ir labas iespējas no tās izvairīties, jo esam sasnieguši ekonomikas cikla fāzi, kad cerīgs skatījums uz nākotni pats par sevi var daudz mainīt. Gaiša ticība nākotnei var ļoti maz līdzēt, ja nav naudas, bet šobrīd valsts iedzīvotāju rīcībā esošais naudas daudzums ir lielāks nekā jebkad, bet parādu līmenis sasniedzis uz Eiropas kopējā fona ļoti zemu punktu, kas palielina aizņemšanās iespējas. Nākotnes indikatoru kopums ir Latvijas ekonomikai diezgan labvēlīgs. Kreditēšanas riteņi sāk pamazām griezties, bet, lai nostiprinātos to saķere ar ceļu, būs vajadzīgi vēl daži ceturkšņi. Tajā brīdī sāks plašākā straumē plūst šobrīd aizkavētie ES fondi, nav izslēgts, ka tad saistībā ar darba tirgu visbiežāk pieminētā problēma būs pārkaršana.