Strautiņš: Latvijas ekonomikā ir "formāla" recesija un reālas vājuma salas

Šādi raksturo situāciju, kas atbilst bieži lietotai recesijas pazīmei — IKP pret iepriekšējo ceturksni sezonāli izlīdzinātajos datos samazinās divus ceturkšņus pēc kārtas. T.s. "tehniskas" recesijas iespēju pieminēju, jau komentējot 2015.gada 4.ceturkšņa IKP datus, jo ienākušā informācija neko labu neliecināja arī par šī gada sākumu. Tātad situācija nav spoža, taču makro datu kopaina neliecina, ka tautsaimniecība būtu lejupslīdes fāzē. Ne velti ekonomiski "tehniskas recesijas" jēdzienu lieto bieži, jo šis kritērijs ne vienmēr raksturo vispārējās tendences. Vakar Eiropas Komisijas publicētais Ekonomiskā noskaņojuma indekss (Economic Sentiment Index) Latvijā martā bija augstākajā punktā (104,2 punkti) kopš 2014.gada jūlija. Saskaņā ar operatīvajiem datiem, nodarbināto skaits gada 1.ceturksnī sezonāli izlīdzinātajos datos pieaudzis gan pret pērnā 4.ceturksni, gan 1.ceturksni. Pagaidām neoficiāla informācija liecina, ka turpinās straujš algu kāpums. Tātad Latvijas ekonomikā nav visaptverošas recesijas sajūtas, dzīves līmenis turpina augt. Kā ekonomikas vājuma pazīmi nereti min neizpildīto 1.ceturkšņa nodokļu ieņēmumu plānu. Taču jāatzīmē, ka budžeta veidošanas laikā tika gaidīta par faktiski piedzīvoto daudz lielāka inflācija. Pārrēķinot budžeta prognozes reālā izteiksmē, plāns ir izpildīts. Taču pat tehniska recesija nerodas gluži no nekā. Atsevišķās nozarēs ir tiešām nopietnas likstas. Izlaides kritums celtniecībā 1.ceturksnī gada griezumā bijis 22%. Patiesība šajā Latvijas ekonomikas daļā varbūt nav tik ļauna, kā izskatās. Gada sākumā celtniecības apjoms ir vien apmēram puse to pārējiem ceturkšņiem raksturīgā, tāpēc tā rādītāji nav ļoti reprezentatīvi. 2014.gada 1.ceturksnī šī nozare gada griezumā auga par 24,6%, bet tas vēl nenozīmēja, ka pienākuši laimes un pārpilnības laiki. Ir labi zināms, ka ES fondu apguves kavēšanās dēļ ir krīze ēku celtniecībā, bet ceļu būvē apjomi šogad kārtējo reizi pārsniegs iepriekšējā gada līmeni. Šie darbi IKP datos parādīsies sekojošajos trīs ceturkšņos. Saskaņā ar CSP šodien vēstīto, neiepriecinoša situācija ir arī apstrādes rūpniecībā, kas gada griezumā augusi vien par 0,5% - mazāk, nekā varēja gaidīt. Šajā nozarē mijas ļoti pozitīvi stāsti ar lokālām krīzēm, kuru galvenais vaininieks ir bijušās PSRS valstu vājums un/vai tirdzniecības ierobežojumi. Kad šie efekti pāries, rūpniecības pieaugums paātrināsies, tās fundamentālais veselības stāvoklis raksturojams kā drīzāk labs. Savukārt drīzāk patīkams pārsteigums šodien saņemtajos datos ir kāpums transporta un uzglabāšanas nozares kāpums par 2,9%. Nav šaubu, ka augoša vietējā ekonomika rada papildus pieprasījumu pēc šiem pakalpojumiem, taču vienalga varēja gaidīt, ka tranzīta sarukums par piektdaļu radījis lielāku ietekmi. Aizvadītajos divos gados Latvijā izaugsmes pārsteigumi ir bijuši kopumā negatīvi. Ir ticami, ka tāds būs arī šogad. Taču lēnāka izaugsme ir notikusi vienlaikus ar potenciālo risku avotu novēršanu. Citiem vārdiem, šajā laikā ekonomikas apcirkņos ir sprāgušas dažas bumbas ar laika degli. Piemēram, tranzīta stratēģiskie riski bija labi zināmi jau iepriekš, Latvijas dzelzceļš bija rēķinājies, ka kritums par 20% varētu notikt jau pērn. Tas nenotika un varēja cerēt, ka nepiepildīsies pesimistiskās prognozes arī par šo gadu. Esam nonākuši pie drusku mazāka IKP, nekā varēja cerēt pirms pāris gadiem, bet arī vēl nesprāgušo bumbu ir mazāk. Ekonomika ir kļuvusi robustāka pret ārējiem satricinājumiem, un enerģija mājokļu tirgus un patēriņa kāpumam nākotnē ir turpinājusi uzkrāties, tālāk pieaugot ietaupījumiem un samazinoties mājsaimniecību parādu līmenim.