Strautiņš: Latvijas nākotne zīmējas vienlaikus tīkamās un dramatiskās krāsās

Taču sarūkošais iedzīvotāju skaits un nelabvēlīgā vecuma struktūra radīs nepieciešamību pielāgoties, tai skaitā, pagarinot darba mūžu līdz arvien lielākam vecumam. Visu laiku kopš neatkarības atgūšanas Latvijas iedzīvotāju skaits ārējās migrācijas dēļ ir samazinājies un šī plūsma kopš 2004.gada bijusi acīmredzami saistīta ar norisēm ekonomikā. Līdz 2007.gadam tā samazinājās, bet tad strauji pieauga līdz 2010.gadam. Norisēm darba tirgū ir liela inerce, tāpēc pat straujā ekonomikas atgūšanās nav neto emigrāciju apturējusi. Taču tā ir strauji sarukusi kopš 2010.gada, samazinoties trīskārt, saskaņā ar šodien publiskotajiem Centrālās Statistikas pārvaldes datiem. Pieņemot, ka šogad turpinās pērnā gada tendences, tas ir, imigrācija pieaug un emigrācija samazinās par to pašu soli, starpība starp aizceļojošajiem un atbraukušajiem būs 3643 cilvēki. Līdz šim mazākā negatīvā bilance kopš 1991.gada bija 1999.gadā: 4085 cilvēki. Jāpiebilst gan, ka proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu neto emigrācija tādā gadījumā šogad vēl būtu lielāka nekā 1999.gadā. Taču, ja situācija darba tirgū turpinās uzlaboties un tā atlabšanas temps saskaņā ar jaunākajiem Darbaspēka apsekojuma datiem pat paātrinās, jau 2014.gadā mēs varētu nonākt pie pozitīvas starptautiskās migrācijas bilances.Ja aplūkojam starpību starp iebraukušajiem un izbraukušajiem Rīgas lidostā, tā jau pērn bija diezgan tuvu nullei (-1611 cilvēki). Aplūkojot tendences kopš 2009.gada šķiet, ka norises lidostā nedaudz "apsteigušas" CSB reģistrēto plūsmu. Ja pieņem, ka faktiskā ieceļošana/izceļošana CSB migrācijas datos parādās ar nelielu nobīdi, kam būtu visai pašsaprotami izskaidrojumi, tādā gadījumā "acumirklīgā" starptautiskās migrācijas bilance varētu būt bijusi ļoti tuvu nullei jau pērn un šogad kļūst pozitīva. Neto migrāciju ietekmē gan izbraukšana, gan iebraukšana. Pērn ilgtermiņa migrācijas rezultātā Latvijā iebraukušo skaits bija lielākais vismaz kopš 1990.gada (13 303 cilvēki). Visvairāk ieceļoja no citām ES valstīm, tātad acīmredzot tā ir iepriekš izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanās. Par to liecina arī strauji augošais to valsts iedzīvotāju skaits, kuri ir dzimuši Britu salās. Vēl jāpiebilst, ka jēdziens „Latvijas iedzīvotājs” mūsdienās kļūst arvien miglaināks un mīklaināks. Arvien lielāks skaits cilvēku īslaicīgi, bet bieži ceļo strādāt uz ārzemēm. To ir viegli ievērot katram, kurš mājās veic labiekārtošanas darbus. Tātad varētu būt, ka niknajiem strīdiem ekspertu aprindās par patiesajiem migrācijas apjomiem jau mainījies konteksts, veidā, kuru šobrīd līdz galam vēl nesaprotam. Tāpat šķiet, ka diezgan vāji saprotam arī dziļākos migrācijas iemeslus. Skaidrs, ka ekonomiskie faktori ir nozīmīgi, taču neto emigrācija no Rīgas ir lielāka par valstī vidējo, par spīti augstākajam dzīves līmenim. Acīmredzot arī tautība spēlē lomu, daļai iedzīvotāju vēsturisku iemeslu dēļ ar valsti ir vājākas emocionālas saites. Tas varētu arī skaidrot, kāpēc neto emigrācija Kurzemē proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu ir lielāka nekā Vidzemē, kur ienākumu līmenis ir zemāks.