Atvieglojumi īpaši attieksies uz dažām produktu grupām, kuras tradicionāli ir eksporta līderi - zivis, cukura un kakao izstrādājumi un alkoholiskie dzērieni. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka daudzās jomās vēl nevar rēķināties ar ierobežojumu atcelšanu, jo Krievijai noteikts ir pārejas posms līdz pilnīgai dalībai PTO.
Pēc iestāšanās PTO Krievijas saistību grafikā noteiktie vidējie ievedmuitas nodokļi lauksaimniecības produktiem pēc to pilnīgas ieviešanas būs 10,8% pašreizējo 13,2% vietā. Piena produktiem - 14,9% pašreizējo 19,8% vietā, graudiem - 10% pašreizējo 15,1% vietā. Tāpat Krievija piekritusi eksporta subsīdijas noteikt nulles apmērā, atcēlusi prasību par importa licenci alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī noteikusi saistības attiecībā uz eksporta nodevām vairāk nekā 700 produktiem, tostarp zivīm un apaļkokiem.
"Samazinās riski saistībā ar ierobežojumiem ievest produkciju Krievijā. Tāpat būs skaidrāki spēles noteikumi, kā arī veidosies vienlīdzīgāka konkurence. Iespējas tirgot produkciju Krievijā ir milzīgas, lai gan katrai pārtikas nozarei tās ir atšķirīgas dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, maizes izstrādājumiem īsais derīguma termiņš, dzērienu industrijai vietējā tirgus protekcionisms u.c.," norāda Šure.
Jautāta, ar kādām tipiskām problēmām saskaras pārtikas eksportētāji, viņa nosauc dažādus administratīvos šķēršļus, kas tiek veidoti vietējā tirgus aizsardzībai.
"Ir daudz valsts struktūru, kas pārbauda ražotājus un prasa iegūt sertifikātus, pirms tiek dota atļauja ievest valstī produkciju. Izaicinājums ir arī robežu šķērsošana, jo produktiem ar īsu derīguma termiņu ir svarīgi robežu šķērsot pēc iespējas īsākā laikā. Rindas, kas veidojās Ziemassvētku un Jaunā gada laikā uz Krievijas robežas, ir milzīgas, un tajās tiek pazaudēts laiks un nauda," saka Šure.
Vienlaikus viņa atzīst, ka Latvijas pārtikas ražotāji nespēs "pabarot" milzīgo Krievijas tirgu. "Patlaban spējam nodrošināt tos apjomus, ko Krievijas puse prasa. Taču, ja pēkšņi pieprasījums no Krievijas dubultotos, mūsu ražotājiem laikus būtu jādomā, kur iegūt papildu jaudu, lai šo pieprasījumu apmierinātu," saka LPUF vadītāja.
Patlaban Krievija ir nozīmīgākais Latvijas tirdzniecības partneris starp trešajām valstīm pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecībā. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem 2012.gadā eksporta vērtības pieaugums uz Krieviju salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 45,1% jeb 137,5 miljoniem latu. 2012.gadā 75,9% veidoja bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu eksports.
Kā ziņots, Krievija par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti kļuva 2012. gada 22. augustā. Patlaban tiek veikta Krievijas PTO saistību izpildes uzraudzība.