"Ja cilvēki redzēs, ka projekti reāli izpildās, tad kaut kas mainīsies. Īstenībā daudzas programmas tālāk par plauktu nav tikušas. Jautājums, vai mēs esam gatavi mazliet ziedot pilsētu intereses un atzīt, ka laukos mums arī ir vajadzīgi cilvēki. Ja pasakam pamatmērķi, tad var rēķināt, ko var atļauties un kādā kvalitātē, lai laukos dzīvotu cilvēki un noteiktā attālumā būtu pieejami pakalpojumi," skaidroja M.Švarcs.
Uz jautājumu, vai valdības darba grupas rosinājums jauniešiem skolās mācīt visu veidu uzņēmējdarbību veicinātu Latgales attīstību, Rēzeknes novada priekšsēdētājs uzsvēra – jāsadala, kas ir ilglaicīgie pasākumi un tādi, kas jāveic nekavējoties. "Šobrīd vairāk jārunā par mobilitātes spēju uzņēmējiem un darbaspēku mobilitāti laukos," uzsvēra M.Švarcs. Pirmais darbs, kas jādara – jāskārto ceļi. Viņš norādīja, ka bieži vien cilvēks no laukiem, atradis darbu pilsētā, to neizvēlas, jo pusi algas nākas tērēt nokļūšanai darba vietā un atpakaļ mājās. Priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka par attīstību jārunā ne tikai Latgalē, bet arī citās lauku teritorijās Latvijā, jo to starpā nav nemaz tik krasas atšķirības.
Otrs priekšlikums, ko minēja M.Švarcs, – atbalsts jau esošajiem uzņēmējiem. Viņš norādīja, ka nereti tas nav saistīts ar lieliem naudas ieguldījumiem, bet ar "birokrātisko slogu".
Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs savukārt uzskata, ka E.Sprūdža un valdības darba grupas rosinājums jauniešiem skolās mācīt visu veidu uzņēmējdarbību, lai veicinātu Latgales attīstību, ir atbalstāms.
"Tam varētu piekrist, jo pieredze rāda, ka vairākās valstīs bērnus no 5.klases pieradina pie biznesa pamatu apguves. Tādā veidā liktu pamatus iemaņām, ražošanai un citām darbībām," sacīja H.Danusēvičs. Viņš norādīja, ka bērni skolās dibina "kooperatīvus" un pārdod mājturības un darbmācības stundās saražotās preces. Atsevišķas skolas sadarbojas savā starpā un izglītības iestāžu audzēkņi viens otram gadatirgū pārdod uztaisīto. Asociācijas priekšsēdētājs sacīja, ka šāda ideja ir atbalstāma, tomēr tas ir tikai viens no elementiem ceļā uz attīstību.
"Visbūtiskākais atbalsts ir infrastruktūras izveidošana, lai lielās pilsētas būtu sasniedzamas. Ja pilsēta būs pāris stundu brauciena attālumā, cilvēki nejutīsies atstumti. Tā būtu pamatdarbība, lai cilvēkus noturētu laukos. Manuprāt, to vajadzētu vēlēties," uzskata H.Danusēvičs.
Asociācijas priekšsēdētājs minēja, ka noteikti būtu atbalstāmi "mazie uzņēmumi" un vietējie ražotāji. "Mēs bieži jautājam, kādēļ ārvalstīs vietējo ražotāju preču cenas ir zemākas. Tas tā notiek, jo citās valstīs atbalsta nacionālos ražotājus. Latvijā šobrīd viņiem atbalsts ir nulle," piebilda H.Danusēvičs.
Kā vienu no trūkumiem valsts attīstības veicināšanā, asociācijas priekšsēdētājs min to, ka "visas labās darbības nav savstarpēji saistītas". "Šobrīd mazajām pašvaldībām atbalsts netiek koordinēts," piebilda H.Danusēvičs.
Biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna piekrīt – šāds ierosinājums nav peļams, tomēr jāveic vesels kopums pasākumu, lai Latgales reģions attīstītos.
"Ja mēs balti un pūkaini lasīsim tikai lekcijas, vai tas stimulēs kļūt par uzņēmējiem? Domāju, ka nē. Jābūt veselam kopumam pasākumu," sacīja A.Vīksna. Viņa norādīja, ka ekonomiskos principus jāiemācās visiem, bet jābūt arī praktiskajām zināšanām. Vieslekcijās jāaicina arī uzņēmēji ar pieredzi.
Kā vienu no galvenajiem noteikumiem attīstības veicināšanai arī A.Vīksna min infrastruktūras sakārtošanu. "Nav pieļaujami, ka 21.gadsimtā Latvijā kādā vietā nav pieejams internets," sacīja biedrības priekšsēdētāja. Viņa norāda – atbalsta pasākumiem jābūt saistītiem. Jauniešu centri, pirmais minimālais atbalsts topošajiem uzņēmējiem, iespējams, nodokļu atlaides jaunajiem uzņēmējiem u.c. "Ir apsveicami, ka par to domājam. Varbūt vajadzēja domāt par to pirms pieciem gadiem, bet varbūt var mēģināt kaut ko tagad saglābt," sacīja A.Vīksna.
Lai uzzinātu jauniešu ieceres un vēlmes, Līderes valdes priekšsēdētāja sākumā veiktu aptauju. Protams, būtu nepieciešams skaidri definēt valsts intereses un plānu. "Gribētos stratēģiski kopējo ainu, skatījumu Latvijai kopumā. Jābūt starpnozaru sadarbībai, jo galu galā visi strādājam Latvijas labā," sacīja A.Vīksna.