Protams, ka publiskajā komunikācijā no Latvijas valdības puses tas tiek pasniegts kā Spānijas uzņēmuma nevēlēšanās piekrist mainīt līguma nosacījumus. Kaut gan ir diezgan skaidri redzams, ka valdības pārstāvji aiziet vilcienu konkursā uzvarējušā CAF konkurenta šveiciešu uzņēmuma Stadler pavadā.
CAF un Stadler stratēģiskās intereses ir Krievijas un citu NVS valstu tirgus, kurās dzelzceļa sliežu platums vēsturiski ir tāds pats kā pie mums, bet atšķirīgs kā Eiropā. Ieliekot kāju Latvijā, uzņēmums labāk klasificējas konkursiem tālāk uz austrumiem. Tas vēl vairāk pielej uguni cīņā par darījumu, kura apjoms jau tā ir mērāms vairākos simtos miljonu latu un ir lielākais valsts iepirkums Latvijas vēsturē.
Mūsu valdība samērā atklāti cīnās, lai darījums ar CAF nenotiek, lai līgums vispār tiek lauzts. Piebilstu, ka par «valdību» šeit saucu ne tikai šaurā nozīmē Ministru kabineta locekļus, bet, kā tas ir nereti pieņemts starptautiskajā presē, arī valdībai pakļauto iestāžu un valsts uzņēmumu vadību. Jo dažkārt ir ļoti izdevīgi tēlot, ka valdība ir kaut kas viens, bet, piemēram, a/s Pasažieru vilciens valde kas cits.
Valdība publiskajā komunikācijā izrāda nenogurstošu vēlmi lauzt līgumu ar CAF, cik vien iespējams demonstrējot, ka «vilciens ir aizgājis» - gan oficiālām amatpersonām izsakoties, ka līgums ar CAF nav spēkā, gan spriedelējot par to, kā pārdalīt vilcienu ražošanai Latvijā paredzētos līdzekļus. Bedrīšu aizbēršanai uz ceļiem, vai izdalot simts un vienam mazam projektam? Ka tik, dievs nedod, neuzsāk darbu viena liela rūpnīca. Jo tas demonstrētu, ka patiešām cita, patiesa industriālās attīstības politika Latvijā ir iespējama.
Atklāti sakot, mani pat ļoti pārsteidza nupat demisionējušā satiksmes ministra Aivja Roņa intervijā Dienai teiktais. Citēšu vārds vārdā: «Vispirms par Pasažieru vilcienu (PV). Joprojām turpinās mediācijas process, ir iespēja - ja spāņu kompānija CAF piekrīt mūsu nosacījumiem mainīt līgumu. Līguma izmaiņām atbilstoši tam, lai mēs varam izmantot ES līdzekļus šo vilcienu iepirkumam. Joprojām tas ir iespējams līdz janvāra beigām, pirms PV un valdība nav lēmusi, ka iepirkums ir beidzies, un valdība nav lēmusi, ka šie līdzekļi ir jāpārdala.» Demisionējušais ministrs skaidri un gaiši pasaka to, kas ir pilnīgā pretrunā ar informāciju, kas tiek uzstājīgi izplatīta pa valdības kanāliem, radot sabiedrībā priekšstatu, ka jautājums par vilcienu ražošanu Latvijā vairs nav darba kārtībā.
Tas ir darba kārtībā. Tikai paradoksāli, ka ārvalstu investors - viens no lielākajiem ražotājiem Eiropā - laužas iekšā Latvijā caur tiesu, faktiski pret valdības gribu, kuras pārstāvji algo juristus pret to, melo, izliekas, dara visu, lai tikai nenotiktu darījums, kura rezultātā sāktu darboties viena liela rūpnīca Latvijā.