Ja katra likuma un līguma apspriešana izsauktu tik dzīvu interesi Latvijas sabiedrībā, mēs dzīvotu dziļi demokrātiskā valstī. Absolūti nevar noliegt, ka ACTA pretinieku argumentācija satur brīvai, demokrātiskai, tiesiskai valstij nozīmīgu argumentāciju. ACTA iekļautās normas, iespējams, tiešām paver pārāk plašas iespējas kriminālatbildības piemērošanai, cilvēku izsekošanai, sankciju un represiju mehānisma iedarbināšanai tikai uz aizdomu pamata.
Nevainības prezumpcija ir tiesiskas valsts pamats. Nevienu nedrīkst represēt uz aizdomu pamata. Tikai tāpēc vien, ka viņš, iespējams, ir noziedznieks. Tikai ļoti lielu aizdomu gadījumā, ļoti nopietnu noziegumu sakarā, un tikai tad, ja aizdomās turētais reāli apdraud citus cilvēkus sabiedrībā, pret cilvēku drīkstētu vērsties ar represīvām metodēm pirms tiesas. Tajā skaitā izsekot un noklausīties nedrīkstētu jebkuru par jebko.
Iemeslam izsekot noteikti nevajadzētu būt caurmēra likumpārkāpumam, par kuru kāds var pieņemt subjektīvu lēmumu to darīt. Ja ACTA veicinātu atļautu sākt šāda veida darbības par filmas nelegālu lejuplādi internetā, tas būtu bīstams precedents. Precedents, kas mudinātu tos, kuri kontroli tur augstāk par brīvu cilvēku personiskās dzīves neizskaramību, paplašināt šo normu arī uz citām dzīves jomām. Kas gan tad traucētu jebkuru uzskatīt par potenciālu nodokļu nemaksātāju un izsekot un noklausīties?
Patiesībā diskusija par ACTA iet tālu pāri paša ACTA līguma rāmjiem. Tā ir par principiem sabiedrībā. Lietu, kuras uztrauc ACTA pretiniekus, nedrīkstētu būt arī Operatīvās darbības likumā, kas jau ir spēkā un darbojas pašlaik. Cik šodien ir aizsargātas indivīda tiesības tajā? Priekšā sākumdeklarēšanās, skaidras naudas operāciju ierobežojumi. Cik ir aizsargātas cilvēka personīgās tiesības šajos jautājumos? Jūs uztrauc, ka kāds potenciāli rakņājas jūsu datorā? Un kā ar jūsu personisko bankas kontu? Vai nav satraucoši, ka tajā kāds varētu brīvi «pastaigāties» tikai uz aizdomu pamata, redzot patiesībā intīmas jūsu personiskās dzīves detaļas.
Ir lieliski, ka sabiedrība sāk apzināties individuālo tiesību un brīvības vērtību. Būtu ļoti žēl, ja protestu apjoms pret ACTA izrādītos izskaidrojams tikai ar vienkārši triviālu vēlmi nemaksāt par lejupielādēto mūziku, klipiem, grāmatām un filmām. Kompulsīvs patīk/nepatīk vēl nav demokrātija, lai gan pilsoņu aktivitāte ir ceļš uz to.