Latvijas mērķis ir kļūt par latviešiem pievilcīgu vietu? Nē, Latvijai jākļūst par «zaļāko valsti pasaulē», lai kļūtu par «prestiža» jautājumu «Manhetenā mītošiem mākslas kolekcionāriem, Āzijas valstu jaunbagātniekiem un Vakareiropas izlutinātajiem kultūras pazinējiem».
Jūs nepārklausījāties. Nopietni. Tas ir citāts no sabiedriskajai apspriešanai nodotās vīzijas. Grūti atrast vēl spilgtāku kalpu tautas rakstura apliecinājumu kā šī frāze, kas iekļauta Reformu partijas un Nacionālās apvienības tautas apspriešanai nodotajā vīzijā par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē.
«Zaļākās valsts» vīzija kā vadmotīvs tiešām ir alternatīva. Tā un «ekonomiskais izrāviens» ir divas viena otru galvenokārt izslēdzošas lietas. Jo par nepārspējami zaļāko valsti Latvija kļūtu gadījumā, ja visa ekonomika apstātos un visi iedzīvotāji aizbrauktu prom. Tad visa Latvija būtu liels, zaļš mežs - viszaļākā valsts pasaulē. Un Manhetenas miljonāri, Āzijas jaunbagātnieki un Eiropas pensionāri varētu ierīkot sev dabas parku skaistajā, nevainīgajā vietā, kuras iedzīvotāji ir kļuvuši par lētu darbaspēku Vakareiropai, kura nav tik zaļa.
Nav nekāds brīnums, ka zaļākās valsts vīzijas autors ir Edmunds Sprūdžs, kurš pārstāv partiju, kas uzskata, ka Latvijas valsti Latvijas ostas padomē ir jāpārstāv ārvalstu investoru pārstāvim. Vai Latvijas politika kalpo vai nekalpo pašas Latvijas interesēm? Tas ir pamatjautājums Latvijas politikā.
Un pamatjautājums lien ārā Latvijas Nacionālā attīstības plāna tapšanas gaitā. «Ekonomiskais izrāviens» ir koncepcija, kas Latvijas politikas centrā nevilšus noliek Latvijas intereses. Ekonomikas izrāviens ir vajadzīgs mūsu pašu labklājībai. Mūsu ekonomikas izrāviens nevienu, izņemot mūs pašus, neinteresē.
Zaļākā valsts skan labi, taču zaļākajā valstī nav vietas visiem. Zaļākā valsts ir dārga un ekskluzīva ideja - valsts ar dārgiem energoresursiem, ierobežotu attīstību un retu apdzīvotību.
Lai nepārprastu. Personīgi esmu zaļi noskaņots cilvēks. Mani nesajūsmina tūkstošiem hektāru plaši lauki, man labāk patīk aizaudzis mežs. Tomēr baidos, ka «zaļākā valsts» ir tikai iegansts, lai Latvijas politiku pakļautu koncepcijai, kas nav Latvijas interesēs un ir vērsta pret Latvijas ekonomikas attīstību par labu citam modelim.
«Velns bieži vien slēpjas detaļās,» intervijā Dienai sen zināmu patiesību atgādināja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, kura partija kopā ar Edmundu Sprūdžu tagad kopīgi prezentē zaļākās valsts koncepciju, kas ir pilnīgi pretēja ekonomiskā izrāviena idejai. Zaļākā - tas skan labi, tikai viena detaļa. Proti, jautājums - ar kādiem nosacījumiem Latvija būs zaļākā valsts pasaulē? Un šie nosacījumi tad nav vairs tik pievilcīgi kā zaļās valsts sapnis.
«Ekonomiskais izrāviens» ir mēģinājums mainīt pasīvo valsts politiku, kas ir bijusi Latvijas nelaime pēdējo divdesmit gadu garumā, nosakot aktīvu mērķi. «Zaļākā valsts» ir slēpts aicinājums atstāt visu, kā ir.
Būt par kalpiem Manhetenas kolekcionāriem un izlutinātajiem kultūras pazinējiem. Vai tā ir Latvijas koncepcija?