Točs: Krājbankas administrēšana ir zelta bedre

Kam tu palūdzi šito mēslu uzrakstīt?

Tālu nebūs jāiet. ZZS un SC Saeimas frakciju telpas ir netālu.

Izskatās, ka Točs tāpat kā Krājbankas administratori ķerās pie darba, tikai kad par darbu tiek saņemta smuka naudiņa vai kāds cits izdevīgums. Nu neticu, ka viņam pēkšņi ienāca prātā pašam uzrakst'oit tādu neorģinālu ar standartfrāzēm pildītu viedokli. Tanī nav nevienas orģinālas domas - viņš kā rupors ir pabļāvis tālāk kādas puses teikto. Tukši

Ekonomist, un kas par to? Kāda mums daļa kā Vācijā? Te ir Latvija, kas pārdzīvojusi 50 idiotiskas ekonomikas gadus un ļaudis tik labi kā Jūsekonomikā ,neorientējas. Pie kam, Deutcshe Bank no paša sākuma 19.gadsimtā ir privāta banka, bet Latvijas krājbanka sāka kā Valsts banka, ko vēlāk tikai privatizēja.

Biedrs Točs atkal savā elementā! Joprojām satraucies,ka neļāva, viņam mīļas Krievijas ,šeptamņiem aizlaisties ar sazagto!

Piekrītu komentāra autoram. Problēma ir tajā, ka Kredītiestāžu likums nosaka tādu nesamērīgu atlīdzību administratoram. Varam protams vērpt sazvērestības teorijas par to, ka Vienotība iemeta KPMG šo gardu kumosu rokā, lai pati gūtu kādu labumu, bet nu nezinu vai pats tam ticēt vēlētos tik ļoti. Kas attiecas par glābšanu, tad ziniet, es tomēr priecājos, ka neglāba gan, kas notiktu ar banku, ja valsts būtu iemetusi naudu iekšā, nacionalizējot to, man liekas, ka rezultāts būtu tāds pats kā tagad, tikai valsts būtu lielākos mīnusos. Jo, ja glābtu, tad tik un tā neilgā laikā nevarētu apstādināt naudas aizplūšanu, pat ar visiem FKTK liegumiem.

ja nebūtu Snoras otrajā galā, iespējams, tā arī notiktu kā tu saki.

Krājbankas bedre bija mazāka par 100 miljoniem latu, bet 330 miljoni parādā valsti, resp. Noguldījumu garantiju fondam, kapitalizējot šo naudu un pārņemot Krājbanku varēja gan banku glābt, gan naudu nezaudēt - bet vieglāk ir administr;et un kāst naudiņu NE PAR KO

Zelta bedrem kuru radīja tiesiskuma koalīcija