Uz šo neatbilstību jau 2011. gadā toreizējai kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei norādīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Un saņēma atbildi, ka lēmums pieņemts, diskutējot ar ekspertiem un arhitektu Birkertu, kurš «sabiedrības interesēs noteicis ļoti augstus standartus bibliotēkas būvniecībai un interjera kvalitātei». Vai Birkerts ir ieteicis tieši Kanādas kļavu vai tikai ļoti augstus kvalitātes standartus, no kultūras ministres vēstules īsti skaidrs nav. Taču tā var padomāt.
Savukārt Eiropas Parketa federācijas dati liecina, ka pagājušajā gadā šajā jomā izplatītākais materiāls Eiropā bija ozols (66,7%), kamēr Kanādas kļavas niša ir 0,9%. Turklāt Kanādas kļava nav unikāls un neaizstājams materiāls bibliotēku grīdas segumiem.
Īpaši kvalitatīvais Rīgas biržas grīdas parketa segums ir ražots no Latvijas ozola. Nav šaubu, ka arī Nacionālās bibliotēkas grīdu varēja segt Latvijas ozols, kā tas piederas Latvijas, nevis Kanādas nacionālajai bibliotēkai. Speciālisti apgalvo, ka Kanādas kļava ir īpašs materiāls basketbola laukumu, boulinga celiņu un citiem sportam paredzētiem grīdu segumiem. Bibliotēkas grīdai tas var būt, var nebūt - tas ir gaumes jautājums.
Tomēr Nacionālās bibliotēkas apdarē izmantotie materiāli nav tikai gaumes jautājums. Akcijas Nepērc svešu! organizatori atklātā vēstulē kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei vaicā, vai, atklājot Nacionālās bibliotēkas jauno ēku, kultūras ministre, kas simbolizē un pārstāv Latvijas nacionālo kultūru, ir gatava spert pirmo soli Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uz Kanādas koka grīdas?
Jautājums neapšaubāmi ir plašāks pat par tik nozīmīgas celtnes kā Nacionālā bibliotēka grīdu. Katru gadu notiekošie publiskie iepirkumi, kas notiek gan valsts, gan pašvaldību sektorā, kopumā nav mazāk nozīmīgi kā pasažieru vilcienu iepirkums vai iepirkums Nacionālajai bibliotēkai, kas izsauc dabisku palielinātu sabiedrības un preses interesi.
Latvijas preces izvēle pašu valsts iepirkumos ir ne tikai nozīmīgs faktors, kas var stimulēt ražošanas attīstību Latvijā. Šāda izvēle būtiski uzlabo valsts maksājumu bilanci, jo samazina eksportu.
Turklāt tā būtu normāla prakse. Arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kuras grīdu klās Kanādas kļava, īstenošanas likums nosaka, ka tā īstenošanas mērķis ir Latvijas resursu izmantošana.