Jo vienkārši nav, kas organizē referendumu pret eiro ieviešanu. Nekādas opozīcijas Latvijā nav. Toties ir elites konsenss, kurā SC un ZZS tēlo opozīciju. Šāds secinājums var rasties, raugoties, cik kusli virzās notikumi ap potenciālo eiro referendumu, lai gan tā būtu īsta popularitātes zelta dzīsla tam, kas prastos vien ierakt.
Tikai 3% Latvijas iedzīvotāju pilnībā atbalsta pāreju uz eiro. Tikai 10% to atbalsta vispār. Tātad 80-90% Latvijas sabiedrības eiro ieviešanu neatbalsta vai ir vienaldzīgi pret to. Tomēr tieši eiro ieviešana ir vienīgā īstā prioritāte, kam ir pakļauta visa Latvijas politika, Saeimas un valdības darbs. Tā ir fantastiska pretruna. Saeimā pārstāvētie politiskie spēki vai nu pilnībā atbalsta, vai tikai nevarīgi burkšķ pret politiku, kuras mērķis 80-90% cilvēku ir svešs. Iedomājieties, kādas iespējas pavērtos partijai, kas piedāvātu to, kas būtu tuvs 80-90% sabiedrības, bet kuru nepiedāvā parlamentā pārstāvētās partijas?
Kā politikas simbols eiro ieviešana ir Latvijas elites Visagina. Tikai atšķirībā no Visaginas atomelektrostacijas, kuru kopā ar turienes Vienotības analogiem izbalsoja lietuviešu tauta, to atbalsta vēl mazāks iedzīvotāju procents. Tieši kā simbols eiro būtu ideāls mērķis, lai to taranētu kāds, kurš pretendē uz opozīcijas godu. Turklāt tādas opozīcijas, kura var pārņemt varu valstī, ņemot vērā šo fantastisko plaisu starp kosmosā sēdošajiem politiķiem un zemu lidojošo tautu. Tas nenotiek.
ZZS visu laiku runā par referendumu par eiro. Tomēr tā vietā, lai organizētu referendumu, piedāvā likumprojektu, par kuru jau iepriekš skaidrs, ka valdošā koalīcija to noskalos podā. ZZS eiro jautājums ir atstāts deputātes Danas Reiznieces-Ozolas privātās kampaņas līmenī. Nekā vairāk tur nav.
SC ir apmierināts ar varu Rīgā, ko uzskata par tramplīnu uz varu Latvijā. Zīmīgi, ka referendums par eiro SC faktiski neinteresē. Savukārt referendumi valodas un pilsonības jautājumos, ar kuriem koķetē Saskaņas runči leopoldi, ir absolūti nekaitīgi no varas viedokļa.
Tie ne tikai neapdraud elites mērķus, bet drīzāk stiprina tos. Pirmkārt, šajos referendumos, ņemot vērā procentuālās realitātes, nav iespējams uzvarēt. Otrkārt, tie tikai novērš uzmanību no elitei svarīgiem jautājumiem. Treškārt, referendumi par valodas un pilsonības jautājumiem tiek izmantoti, lai ar tiem iebaidītu. Un tad to izmantotu kā argumentu politikām, kuras citādi kā vien krievu draudu ēnā sabiedrība nekad neatbalstītu. Bez pastāvīgā atgādinājuma par krievu draudiem nebūtu Latvijā populārās mazākā ļaunuma izvēles.
Bet eiro izvēle, kā redzam, nesanāk pat ar to. Tāpēc var jau būt, ka opozīcijas pašlaik nav, bet tā noteikti radīsies.