2010. gadā valsts SIA Latvijas Vēstnesis finansējums pārsniedza divus miljonus latu, kaut Latvijas Vēstneša abonentu skaits bija apaļi 510. Vēl 3500 - tāds bija laikraksta elektroniskās versijas vestnesis.lv lietotāju skaits dienā. Jebkura privāta laikraksta izdevējs, dzirdot šos skaitļus, gāžas no beņķa, bet tā ir valsts SIA.
Protams, šī valsts SIA bez oficiālā laikraksta izdošanas nodarbojas arī ar citām lietām - izdod grāmatas, žurnālu Jurista Vārds, veic citas darbības, veido portālu likumi.lv.
Minētā valsts SIA no valsts budžeta neko neprasa. Tomēr nevar teikt, ka tā neko neprasa no Latvijas sabiedrības, jo faktiski tiek uzturēta par cilvēku maksāto par obligātiem oficiālajiem sludinājumiem Latvijas Vēstnesī. Ieņēmumi gan nonāk nevis valsts budžetā, kā tas parasti notiek ar valstij paredzētajiem maksājumiem, bet tieši Latvijas Vēstnešakasē.
Arī tā nebūtu problēma pati par sevi, ja vien sludinājuma publicēšanas pašizmaksa nebūtu pat vairākkārt mazāka nekā oficiālo sludinājumu cena, ko iedzīvotāji obligātā veidā ir spiesti maksāt par oficiālajām publikācijām. Iedzīvotāji tātad apmaksā ne tikai tiešo pakalpojumu, ko saņem no valsts uzņēmuma, proti, savu sludinājumu, bet arī citus uzņēmuma darbības veidus.
Šāds finansējuma modelis, kad privātpersonas ar šķērssubsīdijām uztur valsts SIA nerentablos virzienus, nav laba prakse. Tāpat nav pareizi, ka par oficiālām valsts publikācijām atbild, lai arī valsts, bet tomēr SIA, nevis valsts iestāde, jo tiesiskās sekas, ja oficiālā normatīva publikācijā iezogas kļūda, ir nopietnas.
Lai arī uz to norāda pat Oficiālo publikāciju likuma anotācijas autori, tomēr lobistu Latvijas Vēstnesim pietiek.
Tāpēc no sabiedrības viedokļa pašreizējā redakcijā stipri apšaubāmais, nevalstisko organizāciju asi kritizētais likums turpina ceļu Saeimā.