s. krievvalodīgo iedzīvotāju. Šo iniciatīvu atbalsta arī Krievijā. Vēl vairāk, ir pamats uzskatīt, ka šī iniciatīva nāk no Krievijas. Nav nekāds noslēpums, ka tur regulāri tiek rīkoti krievvalodīgo kopienu saieti, lai vairotu Krievijas un krievu valodas ietekmes palielināšanos, īpaši Eiropas Savienībā. Šim mērķim nodibināta pat speciāla "Komisija koordinācijai un sadarbībai ar tautiešiem. Pagājušā gada oktobrī šī organizācija kopā ar Krievijas ārlietu ministriju organizēja konferenci, kurā apstiprināja savu mērķi - panākt, lai krievu valodai tiktu piešķirts ES oficiālās valodas statuss.Mēnesi pēc tam krievu ultranacionālisti Latvijā, izmantojot nezināmas izcelsmes finansējumu, uzsāka koordinētu parakstu vākšanas kampaņu, lai organizētu referendumu par krievu kā otru valsts valodu Latvijā. Iniciatīvu atbalstīja arī pro-kremliskā Latvijas partija "Saskaņas centrs", kuras līderis Nils Ušakovs iejaukts skandālā par Krievijas naudas saņemšanu savas partijas darbībai Latvijā. Īsā laikā tika savākti 183 000 parakstu Latvijas konstitūcijas maiņai. Pēc trīs dienām Latvijā notiks referendums. Ja vairums Latvijas pilsoņu nobalsos "par", Krievijas ārlietu minstrijas mērķis būs īstenots - krievu valoda automātiski kļūs par valsts valodu vienā no ES valstīm un automātiski par vienu no oficiālajām valodām ES. Taču Latvijas pilsoņi, visticamāk, nobalsos pret. Tāpēc Krievijas ārlietu ministrija ir izpētījusi, ka teorētiski vēl ir otrs variants kā iedabūt krievu valodu ES - izmantot Lisabonas līgumā izveidoto jauno ES Pilsoņu iniciatīvu, kuras ietvaros, savācot vienu miljonu pilsoņu parakstu, kuri pārstāv vismaz septiņas ES dalībvalstis, var aicināt Eiropas Komisiju ierosināt jaunus tiesību aktus Eiropas Savienībā. Šis mehānisms, viņuprāt, būtu lietojams, lai panāktu, ka krievu valoda kļūst par ES oficiālo valodu, jo tajā runā jau aptuveni 7% ES iedzīvotāju. Šajā virzienā aktivitātes pēc dažu Kremļa marionešu ierosinājuma paredzējusi marginālā kreisā Eiropas Brīvā alianse, nepamatoti ierindojot krievu valodu līdzās tadam tradicionālo minoritāšu valodām, kā, piemēram, basku, katalāņu un citām. Tomēr tās, visticamāk, ir liekas pūles, jo valodas jautājumi ir strikti nacionālā, nevis ES kompetencē. Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu harta, ko ir parakstījušas Eiropas Padomes dalībvalstis, sniedz reģionālo un mazākumtautību valodu definīciju. Proti, tās ir valodas, ko valsts teritorijā tradicionāli lieto iedzīvotāju daļa, bet kas nav oficiālās valsts valodas dialekti, migrantu valodas vai mākslīgi radītas valodas.Piemēram, par oficiālām reģionālām valodām Eiropā ir atzītas katalāņu, galīciešu un basku valodas Spānijā, velsiešu un gēlu valodas Lielbritānijā. Eiropas Reģionālo un minoritāšu valodu hartas mērķis ir reģionālo valodu aizsardzība, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana.
Hartas paskaidrojumā ir skaidri atdalītas oficiālās minoritāšu valodas no lingvistisku minoritāšu valodām (kuru skaitā ir krievu valoda), precizējot - oficiālās minoritāšu valodas nevar būt valsts teritorijā parādījušās ekonomiski vai politiski motivētu procesu rezultātā. Tieši tādēļ par minoritāšu valodām ES nav pieņemtas, piemēram, arābu un krievu valodas, turku valoda Vācijā vai hindi Lielbritānijā, neskatoties uz attiecīgo lingvistisko kopienu plašo klātbūtni. Jāsecina, ka krievu valodas atzīšana Latvijā pat par oficiālu minoritātes valodu neatbilstu nevienam no Hartas kritērijiem.
Noliekot vienos svaru kausos latviešu un krievu valodu, ir pilnīgi skaidrs, ka krievu valoda nav un nevar būt apdraudēta. Visā pasaulē latviski runā mazāk par diviem miljoniem cilvēku. Diviem miljoniem! Vienā Rietumeiropas lielpilsētā ir vairāk iedzīvotāju nekā visi pasaules latvieši kopā ņemot. Latvijā latviešu ir nedaudz virs viena miljona. Ir grūti iedomāties, kā viņi var apdraudēt krievu valodu, sevišķi, ja tajā runā simtmiljonu tauta blakus esošajā Krievijā!
Krievijai un atsevišķiem eirodeputātiem patīk izplatīt mītu par krievu valodas un krievu iedzīvotāju diskirmināciju Latvijā. Tiem, kas to saka, man ir jautājums: Vai varat man parādīt vēl kādu ES valsti, kur 500 000 lielai krievu kopienai iznāk 4 dienas avīzes, 11 nedēļas izdevumi, vairāk nekā 30 žurnāli? Kur valsts televīzija par valsts naudu raida krievu valodā, kur skatītājiem piedāvāts trīsreiz vairāk komerckanālu krieviski, nekā valsts valodā.
Vai ir vēl kāda ES valsts, kura apmaksā valsts radio krievu valodā un kura uztur simtiem valsts skolu krievu valodā? Kur veikalos, aptiekās, un pie ārsta jūs vienmēr apkalpos krieviski?
Ja jau Latvijā krievus diskriminē, kādēļ tie tik noraidoši izturas pret Krievijas repatriācijas programmu, kas sauc un pat piemaksā, lai tautieši no Latvijas pārceltos uz Krieviju?
Krievu valodas statusa kontekstā bieži minēts arī Latvijas nepilsoņu statuss un tas, ka Latvijas nepilsoņiem nav tiesību piedalīties pašvaldību vēlēšanās Latvijā.
Latvija ļoti vēlas atrisināt situāciju, kad ievērojama daļa tās iedzīvotāju ir nepilsoņi. Jau vairāk nekā 10 gadus Latvijas valsts aicina nepilsoņus naturalizēties, tomēr atsaucība līdz šim bijusi maza. Kādēļ?
Iespējams tādēļ, ka nepilsoņa statusam ir virkne privilēģiju. Piemēram, Latvijas nepilsonis bez vīzas var ceļot, gan ES, gan Krievijā. Šāda pārvietošanās brīvība pa visu Eirāzijas kontinentu no Atlantijas līdz Klusajam okeānam nav nedz Latvijas, nedz citu valstu pilsoņiem. Latvijas nepilsonim tāda ir.
Lai kļūtu par Latvijas pilsoni ir nepieciešams iemācīties latviski. Daudzi to negrib darīt. Tā vietā nepilsoņi uzsākuši parakstu vākšanu, lai Latvijā ieviestu savu dzimto valodu kā otru oficiālo un piespiestu latviešus runāt un atbildēt šajā valodā.
Tagad šis jautājums ir nodots tautas nobalsošanai Latvijā. Es nestādos priekšā, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt, piemēram, Francijā vai Vācijā. Tomēr Latvijā tā ir realitāte.
Vēlreiz uzsvēršu, ka Latvijas gadījumā mēs nevaram runāt par brīvprātīgu un kontrolētu migrāciju pēc otrā pasaules kara, kāda norisinājās, piemēram, Rietumeiropā. Latvijā šajā laikā valdīja okupācijas vara, kura, pārkāpjot starptautiskās normas, deportēja Latvijas pamatiedzīvotājus un viņu vietā aicināja PSRS pilsoņus. Tomēr Latvijā NAV ETNISKO KONFLIKTU, tikai daži bezatbildīgi politikāņi vēlas tos provocēt.
Pirms padomju okupācijas Latvijā tikai 8 % iedzīvotāju bija krievi, kuri dažādu, visvairāk politisku un reliģisku, iemeslu dēļ bija Latvijā ieradušies dažādos laikos, bet latvieši - pamatiedzīvotāji - veidoja gandrīz 80%. Turklāt citu tautību pārstāvji savā saziņā pārsvarā izvēlējās latviešu valodu. Krievu valodas lietojums Latvijā nesamērīgi pieauga tieši PSRS veicinātās migrācijas un rusifikācijas politikas - tātad politisku iemeslu - dēļ. Tā rezultātā 1989. gadā krievi bija jau gandrīz 34% Latvijas iedzīvotāju, bet tā saucamie krieviski runājošie, iekļaujot pārkrievotos ukraiņus, baltkrievus, ebrejus un citas tautības, veidoja jau ap 44%. Latviešu bija palicis vairs tikai 52%.
Šodien pamatnācijas īpatsvars ir nedaudz pieaudzis Tomēr lielākajās Latvijas pilsētās vēl ar vien krieviski runājošie ir vairākums. Šādā situācijā valsts valodas statusa piešķiršana krievu valodai ļoti nopietni apdraudētu latviešu valodu.
Ilglaicīgā perspektīvā aktuāla kļūtu arī latviešu tautas identitātes tālāka saglabāšana, uz kuras apdraudējumu Eiropas padomes parlamentārā asambleja norādīja jau 1987. gadā, bet nacionālās identitātes saglabāšana un attīstīšana mūsdienu globalizācijas apstākļos ir īpaši svarīga Eiropas tautām.
Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur latvieši var kopt, attīstīt un lietot savu valodu.
Tieši tādēļ latviešu valodai arī turpmāk jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā.
Mani kolēģi un eksperti šodien jums sniegs izsmeļošu informāciju par situāciju Latvijā. Novēlu visiem veiksmīgu pasākuma norisi un manai valodai - saules mūžu!
Paldies!
* Eiropas parlamenta (EP) deputātes Ineses Vaideres (Vienotība, ETP grupa) runa starptautiskā konferencē Kāpēc latviešu valodai jāpaliek vienīgajai oficiālajai valodai Latvijā, kas trešdien notika EP Strasbūrā.