Zēna māte stāstīja, ka ilgu laiku cīnījusies, lai viņas bērns, kuram nepieciešama īpaša pedagoģijas programma, tiktu pieņemts Jaunjelgavas vidusskolā. Jau mācoties šajā skolā, zēnam piemērota sociālās korekcijas programma, un vēl aprīļa beigās notikusi pēdējā iesaistīto pušu sanāksme, lai vērtu zēna gaitas skolā. Evija uzsvēra, ka zēna vecāki vienmēr esot sadarbojušies sociālās korekcijas programmas īstenošanā, tāpēc viņa par meliem uzskata ģimenei veltītos pārmetumus, ka tā par zēnam uzvedības problēmām neliekoties ne zinis.
Īstenojot šo programmu, mācību saturs zēnam nav īpaši mainīts, uztveres īpatnību dēļ viņam dotas nelielas atkāpes latviešu valodas un svešvalodas apguvē, kā arī dota atļauja stundu laikā uz piecām minūtēm pamest klasi, jo hiperaktīviem bērniem ir grūtības ilgstoši nosēdēt uz vietas. Zēns arī regulāri ticies ar psihologu.
Skola noklusē, ka ar zēnu tika strādāts, izteicās zēna māte, paužot viedokli - tā vietā, lai atzītu, ka ir hiperaktīvi bērni ar risināmām uzvedības problēmām, skolas un pašvaldības puse izvēlējusies vainot ģimeni un problēmas "norakstīt" uz robiem audzināšanā.
Pēc zēna mātes vārdiem, ģimenei jau ilgāku laiku esot konflikts ar skolas vadību un arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētāju Gunti Libeku (V). Evija domā, ka šis varētu būt viens no iemesliem, kāpēc viņas bērns tiek vainots jaunāka zēna nežēlīgā piekaušanā. Sieviete stāstīja, ka bez plašu rezonansi ieguvušā gadījuma viņas dēlam "piešūtas" vēl divas "lietas" - viņam tiekot pārmesta kāda bērna atspārdīšana futbola spēles laikā un līdzīgs gadījums mācību telpās.
Evija gan pārmetumus par vardarbības gadījumiem apšauba, uzsverot, ka iesaistīto liecības esot pretrunīgas un arī par nodarītajām traumām neesot viennozīmīga informācija. Arī par sišanas gadījumu tualetē esot pretrunīga informācija. Pēc zēna mātes vārdiem, 1. un 5.klasei nesakrītot starpbrīži, tāpēc esot apšaubāma abu zēnu vienlaicīga atrašanās tualetē, cietušais zēns sākotnēji esot norādījis uz vairākiem iespējamajiem sitējiem, turklāt saziņā ar cietušā zēna ģimeni tūlīt pēc notikušā Evijai esot teikts, ka cietušais jūtoties labi, un tikai pēc tam esot parādījušies pārmetumi, ka traumas nodarītas ļoti smagas.
Kopš gadījuma nākšanas gaismā vardarbībā vainotais zēns uz skolu neiet. Evija stāstīja, ka arī viņas dēls esot psiholoģiski nospiests, sociālajos tīklos viņam tiekot sūtītas draudu vēstules un viņš baidoties iziet no mājas. Šajā nedēļas nogalē zēns neesot piedalījies sporta sacensībās, jo vecākiem esot bailes, ka viņu varētu "nolinčot".
Pašlaik šo gadījumu šķetina policija, kura ir prasījusi paskaidrojumus no vardarbībā vainotā zēna ģimenes.
Kā iepriekš ziņoja TV3, aptuveni pirms mēneša Jaunjelgavas vidusskolā kāds skolnieks nežēlīgi piekāvis pirmklasnieku skolas tualetē, mazo skolēnu turot aiz rokām, kamēr viņam sists pa kailu kājstarpi. Aizdomas krīt uz kādu piektklasnieku. Cietušais zēns ārstējas mājās, viņam ir paaugstināta temperatūra, kā arī viņš jūtot sāpes.
Raidījumā intervētie pauda bažas, ka lietas izmeklēšana vēl nav sākta. VP Zemgales reģiona pārvaldes kārtības policijas priekšnieks Gatis Strazdiņš raidījumam uzsvēra, ka izmeklēšana netiek novilcināta. Tomēr vietējie iedzīvotāji pauda aizdomas, ka, iespējams, vainīgā zēna tēvam esot draudzīgas attiecības ar policijas priekšniecību, bet nepilngadīgo lietu inspektore sasirgusi un pēc slimības devusies atvaļinājumā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) ir sagatavojusi vēstuli Jaunjelgavas vidusskolai un pilsētas pašvaldībai, kurā izteikts aizrādījums par novēlotu vēršanos tiesībsargājošajās institūcijās, lai ziņotu par kāda pirmklasnieka piekaušanu, aģentūra LETA uzzināja VBTAI. Kā skaidroja VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere, tikai 10.maijā inspekcija saņēma informāciju, ka Jaunjelgavas vidusskolā skolas tualetē kāds 5.klases skolnieks smagi piekāvis pirmklasnieku. Incidents notika 22.aprīlī. Novēloti skolas vadība vērsusies arī policijā.
VBTAI skolā ir veikusi bērnu tiesību ievērošanas pārbaudi, tās laikā arī aptaujājot 1. un 5.klases skolēnus. Secināts, ka skolā jau ilgāku laiku nav pienācīgi veikts darbs vardarbības prevencijai un nav iesaistīti arī atbildīgie pašvaldību institūciju speciālisti, kuru kompetencē ir darbs ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) veicis pārbaudi skolā. IKVD vadītāja Inita Juhņēviča sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka vēl notiek situācijas izvērtēšana, taču sākotnējie secinājumi liecina, ka šajā situācijā skola nav pārkāpusi normatīvos aktus. "Skola veda bērnu pie ārsta, nodrošināja pirmo palīdzību, bet mēs noteikti skolai uzdosim pilnveidot preventīvo darbu, lai mazinātu vardarbību un agresiju," sacīja Juhņēviča. Tāpat secināts, ka skolā nav sociālā pedagoga, kas šajā gadījumā izrādījies liels trūkums. Lai arī skolā ir psihologs, viņa darba efektivitāte izrādījusies nepietiekama, jo vardarbība skolā ir un šis neesot vienīgais gadījums. Skolai situācijas risināšanā uzdos arī iesaistīt pašvaldību un tās sociālo dienestu.
Savukārt par agresīvo bērnu skola ziņojusi policijai, tādēļ IKVD cer, ka policija atbilstoši kompetencei pieņems arī lēmumu par šī bērna pārkāpumu. "No mūsu puses, mēs varam informēt, ka atbilstoši likumam par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem šādam bērnam kā galējais soda mērs ar tiesas lēmumu var tikt piemērota ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē," teica dienesta vadītāja.
IKVD ieteikšot pašvaldībai izvērtēt iespējas šim bērnam nodrošināt vismaz sociālās korekcijas programmu šajā vai kādā citā izglītības iestādē. "Pilnīgi viennozīmīgi šāds bērns nevar mācīties parastajā programmā kopā ar citiem bērniem, līdz ar to viņam ir nepieciešams meklēt citus risinājumus, lai viņš neapdraudētu citu bērnu drošību un veselību," uzsver Juhņēviča. Ja vecāki nesadarbojas, jautājuma risināšanā esot jāiesaista pašvaldība, kurai ir tiesības ar administratīvām metodēm piespiest vecākus sadarboties un pieņemt attiecīgus lēmumus.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Libeks aģentūrai LETA sacīja, ka skola ar konkrēto agresīvo skolēnu cīnoties jau trīs gadus un šo problēmu par grūti atrisināmu padara tas, ka vecāki nesadarbojas, un šādā situācijā arī likums neparedzot citādu rīcību. "Saistībā ar šo agresīvo piektklasnieku šis nebija pirmais incidents, un skolai ar viņu ir grūtības jau trīs gadu garumā. Pret viņu viss esot piemērots - ir runāts ar vecākiem, bet viņi aizstāv bērnu un nesadarbojas, ir izveidota sociālās korekcijas programma, skolēnam ir nozīmēts skolotāja palīgs, bet skolēns to vienkārši ignorē. Situācija ir tāda, ka visi likumā pieejamie līdzekļi ir izsmelti, un vairs nav risinājuma," pauda Libeks.
Tā kā agresīvā skolēna ģimene dzīvo Vecumnieku novadā, Jaunjelgavas novada pašvaldība par šīm problēmām ir informējusi arī Vecumnieku novada Bāriņtiesu. "To mēs varbūt varējām izdarīt arī agrāk, bet iepriekš nezinājām, ka vecāki nostāsies pret skolu un ka nespēsim šo problēmu atrisināt," piebilda Jaunjelgavas novada mērs.
"Tie ir meli, ka skola nebūtu likusies ne zinis. Skola pirmā sāka noskaidrot šā skolēna pārkāpumus. Skola arī bija tā, kas informēja policiju. Patlaban, kad policija sākusi izmeklēšanu, viņi lūdza skolu atturēties no paralēlām darbībām, atstājot šo lietu Valsts policijas kompetencē," stāstīja Libeks.
Viņaprāt, šis gadījums izgaismo situāciju, ka normatīvajos aktos ir nepilnības, proti, kā risināt situācijas gadījumos, kad vecāki nesadarbojas. "Likums ir tikai bērnu pusē, un šāda agresīva bērna gadījumā likums mums nedod tiesības darīt ar to skolēnu neko. Viņam piemēroto programmu viņš ignorē, vecāki nostājušies pret skolu, un mums vairs neatliek nekādas citas likumīgas iespējas. Piemēram, likumā ir paredzēts, ka skolēnam jāievēro skolas kārtība un noteikumi, bet likumā nav atrunāts, kas notiek tad, ja viņš tos neievēro," pauda pašvaldības vadītājs.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece, Aizkraukles iecirknī tiek veikta pārbaude, lai lemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu skolēnam, kurš Jaunjelgavas vidusskolā piekāvis pirmklasnieku. VP tiek arī izvērtēta vecāku atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu. Tāpat policija noskaidro, vai no vardarbības skolā nav cietuši vēl citi bērni. VP tiek gaidīts tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinums par miesas bojājumu smaguma pakāpi.