"Droši vien saistībā ar to, ka gan Baltijā, gan Krievijā iestājās svētki, [Krievijas bruņoto spēku] intensitāte Baltijas valstu pierobežā gan jūrā, gan gaisā ir krietni samazinājusies. Var teikt, ka šajā pēdējās divās nedēļās ir ļoti, ļoti zema intensitāte," atzina Vējonis.
Tomēr aizsardzības ministrs nelolo cerības, ka šāda situācija turpināsies ilgi. "Pēc svētkiem visdrīzāk [aktivitātes] atjaunosies. Mēs, protams, sagaidām, ka šī intensitāte būs ne mazāka kā pērn, un pagājušajā gadā bija vairāk nekā 200 gadījumu, kad mūsu pierobežā parādījās lidmašīnas ar izslēgtiem raidītājiem," sacīja Vējonis.
Viņš piebilda, ka Krievijas bruņoto spēku aktivitāte pie Baltijas valstu robežām šogad varētu būt pat lielāka, ņemot vērā Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Jautāts, vai nevajadzētu palielināt Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo NATO lidmašīnu skaitu, Vējonis atzīmēja, ka tas tika izdarīts jau pērn, un patlaban lidmašīnu skaits ir absolūti pietiekams, lai "nosegtu" tos gadījumus, kad Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas parādās pie Baltijas valstu robežām. "Bet, ja intensitāte pieaugs vēl dramatiskāk, nekā tas bija pagājušajā gadā, tad, izvērtējot konkrēto situāciju, mēs lūgsim papildu palīdzību," solīja Vējonis.
Kā ziņots, pērn ievērojami pieauga Krievijas bruņoto spēku gaisa un jūras kuģu aktivitāte Latvijas pierobežā.
Latvijas bruņotie spēki regulāri sociālajos tīklos informēja sabiedrību par Krievijas lidmašīnu un kuģu pietuvošanos Latvijas ūdeņiem. Šī informācija liecināja, ka Krievija demonstrē plaša spektra bruņojumu - iznīcinātājus, transportlidmašīnas, izlūklidmašīnas, komandvadības lidmašīnas, bumbvedējus, helikopterus, fregates klases kuģus, korvetes klases kuģus, zemūdenes, zemūdeņu atbalsta kuģus un transportkuģus.