Valsts vides dienesta darbiniekiem nav saprotams, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nav iepazīstinājis dienesta darbiniekus ar to detalizēto VVD darbības izvērtējumu, kas ir viņa rīcībā un bijis pamats izteiktajiem skarbajiem pārmetumiem par vadītāja neprofesionalitāti, jo presei nodotajiem secinājumiem pamatojuma nav. Daži pārmetumi (piemēram, par haosu atļauju izdošanā) izteikti tik vispārīgā formā, ka to cēloņus nav iespējams nojaust, teikts darbinieku paziņojumā.
“Kā viens no pārmetumu pamatojumiem minēts Karvas HES, kura būvniecība saskaņota pirms desmit gadiem, atbilstoši tā laika normatīvo aktu tendencēm par mazo HES būvniecību, kur būvatļauju izdevis un pagarinājis Lauku atbalsta dienests. Valsts vides dienests ievēro privātpersonu tiesības un tiesiskās paļāvības principu, kā arī neuzskata par iespējamu pretēji savai kompetencei veikt būvniecības kontroli un atcelt citu iestāžu lēmumus,” teikts paziņojumā.
Valsts vides dienestam pārmestā kuģa iegāde zvejas kontroles un jūras monitoringa vajadzībām tika atbalstīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Investīciju programmu apstiprināšanas komisijā, jau zinot par nepieciešamajiem uzturēšanas izdevumiem. Kuģi plānots izmantot ne vien Valsts vides dienesta, bet arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta noteikto uzdevumu izpildei, par kuru neveikšanu Latvijas valstij no ES draud nopietnas sankcijas. Uz līdzekļu pieprasījumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir atbildējusi, ka "vajag piestrādāt pie iekļaušanas budžetā". Diemžēl neesam sapratuši, kā tad vēl ir "jāpiestrādā", lai tiešām panāktu izdevumu iekļaušanu budžetā, vēstulē norāda darbinieki.
Īpaši sāpīga ir neizpratne par speciālistu zemā atalgojuma un sliktā tehniskā nodrošinājuma iemesliem. Tieši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ir tā persona, kas nodrošina savai nozarei tās funkcijām atbilstošu finansējumu, un sadala to adekvāti starp ministriju un tās padotības iestādēm. Valsts vides dienestam jau likumos, Ministru kabineta noteikumos ir uzdotas pastāvīgas funkcijas, kuru izpildei valstij ir jāpiešķir finansējums, nevis iestādei un tās vadītājam būtu nepārtraukti jāpierāda, ka tai uzdotās funkcijas tiešām ir jāveic, ka tās ir nozīmīgas sabiedrībai kopumā un svarīgas ES līmenī.
Valsts vides dienesta darbinieki nepārtraukti piedalās normatīvo aktu grozīšanā un uzlabošanā, lai atvieglotu sarežģītas procedūras un administratīvo slogu, kuru izstrādājot normatīvos aktus ir noteikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no 2009.gada ir samazinājusi Valsts vides dienesta finanšu līdzekļus par aptuveni 50 procentiem, tāpēc jau 2009.-2010.gadā VVD par 70 procentiem ir samazināts atbalsta darbinieku skaits, centralizēta grāmatvedība, veiktas strukturālas reorganizācijas. Paralēli finansējuma un darbinieku samazinājumam dienestam pievienots Radiācijas drošības centrs, nodoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras iesāktie projekti. Tas ir tikai loģiski, ka pie šāda finansējuma sarukuma tiek samazināts kā inspektoru un ekspertu skaits, tā atalgojums un nav iespēju iepirkt jaunu un modernu aprīkojumu. Turklāt, jebkādi lūgumi par finansējuma palielinājumu ir tikuši noraidīti, arī 2012.gadā.
Valsts vides dienesta darbinieki pateicas Vilim Avotiņam par darbu dienestā un ieguldījumu vides aizsardzībā!