Tiek rakstīti pārskati, apkopota informācija, kas netiek lietota utt. (Kolēģi no Dienas Biznesa publicēja izteiksmīgu materiālu par publisko iepirkumu regulējama līkločiem.) Citiem vārdiem sakot, rodas iespaids, ka vairākums valsts pārvaldē strādājošo grib un var strādāt, bet pārvaldei nav uzstādīti saprotami mērķi. Un te mēs nonākam līdz šonedēļ (12. decembrī) paredzētajai premjera vadītās Reformu vadības grupas sēdei. Tās darba kārtībā ir Koncepcija par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi.
Lasot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) kopīgi ar konsultantiem sagatavoto materiālu - lielākā daļa tajā minētā ir skaudri zināma jau sen: cik nav runāts par absurdo situāciju, kad iedzīvotājiem jāskraida no vienas iestādes uz otru ar dažādām izziņām papīra formā, lai gan nepieciešamā informācija jau iestādei ir un nereti elektroniskā formā. Koncepcijas autori norāda, ka Latvijā administratīvais slogs lēsts ~ 6,8% no iekšzemes kopprodukta. Konvertējot monetārā izteiksmē, tas ir LVL ~ 1000 milj., kas uzskatāms par augstu. Eiropā vidējais slogs lēsts aptuveni 3,5%, savukārt Dānijā - 1,9% un Zviedrijā - 1,5%. Eksperti ir pārliecināti, ka no valstij piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekošanas politikas viedokļa kopskaitā 947 klientu apkalpošanas centru uzturēšana vērtējama kā valsts resursu fragmentēta izmantošana un ir neefektīva. Dokumentā arī secināts, ka, izvērtējot esošos iestāžu sniegtos apmēram 2000 pakalpojumus, no vismaz 5% pakalpojumu sniegšanas var atteikties vispār, savukārt vismaz 7,5% pakalpojumu sniegšanu iespējams nodot privātajam sektoram.
Īsi sakot, problēmas it kā ir tik zināmas, ka liktos - kas tur, ko stiept garumā, jāvirzās koncepcijas piedāvātajā virzienā. Bet kas to deva! Ja pati koncepcija ir 101 lappusi gara, tad faktiski tikpat pamatīgi (95 lpp.) ir dažādu iestāžu iebildumi un vēlmes. Turklāt nav runa par situāciju, kad koncepcija būtu sazīmējusi gaisa pilis, - šķiet, drīz pilngadību sasniegs paaudze, kuras piedzimšanas brīdī jau sāka runāt par t. s. vienas pieturas aģentūrām (apņemšanās, kas pārceļo no vienas valdības deklarācijas uz nākamo) vai lielāku e-pakalpojumu īpatsvaru (dokumenta autori lēš, ka no apmēram 2000 publiskajiem pakalpojumiem 60% varētu elektronizēt pretēji šā brīža 20%). Nav arī runa par to, ka kāds kaut ko mēģinātu triecientempā «dzīt cauri», - koncepciju iecerēts sākt realizēt 2013. gadā un faktiski līdz 2016. gadam pārbaudīt pilotprojektos. Vai koncepcijas apstiprināšanu bremzē (neoficiāla informācija liecina, ka arī 12. decembrī lēmumi tiks nomuļļāti) resoriska greizsirdība un bažas, ka to īstenos «dullā Sprūdža» vadītais VARAM? Apžēlojies, līdz 2016. gadam ministrs jau var būt mainījies vairākas reizes! Tādējādi diemžēl rodas vēlme piekrist tiem valsts pārvaldes (precīzāk, tās vadītāju) kritiķiem, kuri bieži saka: lai nu ko, bet izdomāt, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, mūsu amatpersonas gan ir meistari.