Zanders: Ērtā atruna par nenobriedušo demokrātiju

Mūsu nelaime ir tā, ka mūsu partijas negrib iziet tautā. Tās norobežojas no tautas, lai efektīvi varētu vadīt savu mazo pulciņu. Kā tādām tām ir arī maza autoritāte Eiropas savienībā. Partijas nemaz nevēlas "nobriest", tās uzskata, ka ir pilnā briedumā.

"...banālo, bet tādēļ ne mazāk būtisko patiesību, ka dzīve katram ir tikai viena..." Nav taisnība, Zander! Pat mūsu neizglītotie senči zināja, ka dzīvojam daudzas fiziskās dzīves, katrā gūstot jaunu pieredzi savas dvēseles attīstībai. To priekšstatu par vienīgo dzīvi iezombē judo/kristietība priekš kalpiem/vergiem.

Jā, vēl visas dzīves sfēras nekontrolē zilie un kriminālnoziedznieki, tātad demokrātija nav nobriedusi !!!

LR demokrātija joprojām ir „veca un nedzimuša embrija” stadijā. Totalitārā vara „kā sasniegumu” atliek atpakaļ skolā valdības reiz skolēniem nozagto fiziku un ķīmiju. Vecāki! Uzdāviniet skolēnam bez maksas (!) no www.jurisavotins.info # “izglītība” grāmatu “Vai ķīmija ir nesaprotama?” Esot interesanta. Dosim bērniem prieku!.

Kopumā visam var piekrist. Bet Zanders raksta: "piemēram, Vācija - nav sasniegusi savu šodienas pārticības un sakārtotības līmeni piecos, desmit, piecpadsmit gados." Vācijā 1945. gada vasarā bija "nulles" brīdis - proti, valsts bija drupās, sagrauta, sakauta, demoralizēta, izvarota, izplaupīta. Pēc divdesmit gadiem, jā - pat mazākā laika posmā nekā mums pagājis, kopš neatkarības atjaunošanas - jau 1965. gadā Vācija bija ekonomisku uzplaukusi, ļoti demokrātiska, stabila un spēcīga valsts. Teikt, ka viņiem pieredze demokrātijā bija lielāka kā mums - arī nav taisnība, viņu pieredze bija daudz trakākais Hitlera režīms no 1934. gada un Veimāras republika pirms tam, kas bija, maigi izsakoties, nestabila un haotiska demokrātija. Mūsu problēma ir pašreizējā elite, kas ir gana augstprātīga un tai pašā laica gana aprobežota, lai saprastu, ka valsts problēmas ir sistēmiskas nepilnības, nevis "neonbriedusi demokrātija". Normālā efektīvā politiskajā sistēmā, piemēram, par prezidentu nekad nekļūtu tāda persona kāda ir šobrīd. Nemaz jau nerunājot par pārējo ārprātu.

Nav atšķirības starp dēmokrātiju Grieķijas izpratnē, kur pilsiņi bija tikai daļa iedzīvotāju, bet sievietes un vergi nebalsoja un starp demokrātiju Latvijā, kur balso tikai pilsoņi, bet nepilsoņi nebalso.

Būtu labi paskaidrot, ka demokrātija nebūt nav labklājības garants, bet dotā iespēja pašiem to labklājību sarūpēt. Iespējams, ka Latvijas demokrātijas līmenis nemaz tik zems nav, taču švaki ar izpratni, un, vēl piedevām, ar skaidrojumu, jo šķiet, ka pat vairums politiķu tā īsti nemaz nesaprot, kas tā tāda demokrātija. Nevar gan šiem to pārmest, jo tas vairums tepat, no tiem pašiem nezinīšiem izniris lielajā politikā. P.S. Izlasot vārdu '; izniris", rosinās vārds - iznireļi, taču tas nejauši.