Piemēram, ļaudis pamatoti uztraucas, kas notiks ar preču un pakalpojumu cenām. Bet ne mazāk būtiski ir, kā notiks "noapaļošana" attiecībā uz atalgojumu. Te politiķu un komentētāju vārsmotajam nav nozīmes - tas ir jautājums, kas jārisina katrā uzņēmumā atsevišķi un vēlams bez demagoģijas. Var pieļaut, ka valsts neriskēs priekšvēlēšanu gadā kaut kā īpaši "radoši" pārrēķināt pensijas vai pabalstus, savukārt par privāto sektoru šādas pārliecības nav. Protams, var būt situācijas, kad darba devējs atalgojumu "apaļos uz leju", bažījoties par citu savu izmaksu pārrēķinu, - nu tā, katram gadījumam... Tomēr diez vai tas būtu tālredzīgi no paša darba devēja interešu viedokļa.Ja runā par cenām, arī šajā gadījumā līdz šim strīdi koncentrējušies ap to, vai un kādā apjomā eiro ieviešanu kāds izmantos cenu paaugstināšanai. Labi, tas neapšaubāmi ir būtiski. Tomēr ir vēl kāds aspekts. Līdz šim runāšana par to, ka Latvijā kāda prece vai pakalpojums ir dārgāks nekā, piemēram, Vācijā, bijusi balstīta runātāja personiskajā pircēja pieredzē, kas arvien ir apstrīdama. Nu cenu salīdzināšana būs būtiski vienkāršāka - un visās izdevumu pozīcijās. Un tas var radīt dažu labu uzņēmējiem adresētu jautājumu, kādu peļņas maržu viņi cenšas iegūt, kāda ir viņu pašu efektivitāte, ja jau cena ir tāda, utt. Ļoti iespējams, kāds savu cenu mēģinās pamatot ar eirozonas nenoliedzamajām problēmām - "jūs taču paši redzat, kas tur notiek!". Tā būs demagoģija. Eirozonas problēmas mūs neapšaubāmi skāra, skar un skars - eksportētājiem grūtāk, nedrošāki investori un bankas, bet tam nav sakara ar valūtu kā tādu.Būtu arī pareizi, ja bankas atklāti izskaidrotu, vai un kā tās mēģinās kompensēt zudumu tajā savā ieņēmumu daļā, kas saistīta ar valūtu konvertāciju. Ja tas notiks, paslepus palielinot izcenojumos citiem banku pakalpojumiem, arī tas nebūs tālredzīgi - tāpat jau netrūks neskaidrību.Citiem vārdiem sakot, mums ir divi saskaitāmie: valūtas maiņa neizbēgami ir ķēpīga lieta vispār, un sabiedrības neuzticība varai kopumā radīs skepsi pret amatpersonu pausto. Vajadzētu censties izvairīties no trešā saskaitāmā - savstarpējas ecēšanās privātajā sektorā. Var paļauties uz to, ka laiks, kā mēdz teikt, saliks visu savās vietās, tomēr mēs neesam un pārskatāmā nākotnē nebūsim tik stabila sabiedrība ar pietiekamu finansiālo un savstarpējās uzticības tauku slāni, lai atļautos riskēt.
Zanders: Jauni riski
Lai gan diez vai kāds pēdējo mēnešu termiņā vairs šaubījās par Latvijas pievienošanos eirozonai, aktīvā domu apmaiņa arī pēc 9.jūlija ir labi saprotama - notikums svarīgs. Tomēr lielākoties viedokļu pingpongs ir starp pievienošanās aizstāvjiem un pretiniekiem politiskajās un t.s. ekspertu aprindās. Tajā pašā laikā jaunais gads nesīs, delikāti izsakoties, interesantus jautājums arī uzņēmēju un darba ņēmēju/patērētāju attiecībās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.