Pirmajā "pietuvinājumā" jānorāda, ka darāmā šajā jomā joprojām ļoti daudz. Šķiet, būtiskāks atskaites punkts par Latvijas "noslīdēšanu" vai "pacelšanos" kādā no starptautiskajiem reitingiem ir tas, kā situāciju vērtē vietējie uzņēmēji. Izrādās, ka 2014. gadā viņi atzinuši - 13% laika nākas tērēt, "risinot ar administratīvām prasībām saistītus jautājumus". Nedaudz, bet vairāk (11% laika) nekā 2011. gadā, vai, formulējot citādi, slogs nesamazinās (starp citu, relatīvi lielo uzņēmumu sadaļā aina vēl bēdīgāka - 26% no darba laika). Pa kuru laiku lai mūsu uzņēmēji risina no viņiem sagaidītos jaunu nišu, inovāciju, efektivitātes u. c. jautājumus, ja tik daudz laika paņem "papīru kārtošana"?
Kāpēc situācija stagnē? Subjektīvā versija ir šāda: lai gan valsts pārvaldes speciālisti gana labi identificē problēmas, pat veidus, kā tās risināmas, neviens ar šo veidu realizēšanu baigi nesteidzas. Mazliet piekasoties, jāsaka, vispār ir dīvaini gada nogalē apspriest risinājumus, no kuriem daļa pieteikta kā jau faktiski aizvadītajā gadā (2014) veicami. Cits piemērs. Lieki tērēt burtus, lai izklāstītu t. s. reiderisma problēmas nozīmīgumu - visi atzīst, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums. Labi. Un ko mēs lasām dokumenta 36. lappusē? "Jāvērtē iespēja veikt komercreģistrā pieteikto ziņu pareizības pārbaudi pēc būtības."
Izbaudiet šo atslābināto formulējumu - "jāvērtē iespēja veikt". Izpildes termiņš - 2015. gada decembris (108. lpp.). Nu, "pavērtēsim" gada laikā "iespējas"... Vai jāsaprot, ka, pat ja "iespējas" tiks atzītas, atvainojos par neveiklu vārdu spēli, par iespējamām, kādas reālas izmaiņas būs 2017. gadā? Šādā "tempā" virzoties uz priekšu, nav jābrīnās, ka paši plāna autori spiesti kautrīgi atzīt (6. lpp.), ka no plānā 2014.-2015. gadam iekļautajiem 49 pasākumiem jauns ir 31, respektīvi, 18 "velkas līdzi" kā nepadarīti.
Lai darbi ritētu raitāk, varbūt nepieciešams mainīt to organizatorisko pusi. Šobrīd Ekonomikas ministrijai (EM) ir tādas kā informācijas savācējas funkcijas (EM ir plāna formālais autors) - acīmredzot bez pilnvarām plānā noteiktos uzdevumus "dzīt cauri" agresīvāk. Varbūt noderīgi būtu uzdevuma veicēju sadaļā nevis tikai minēt iestādi kā tādu (kā zināms, nav nekā relaksējošāka par kolektīvo atbildību), bet konkrētas amatpersonas šajās iestādēs. Visbeidzot - ja pieņemam, ka uzdevumi identificēti pareizi, ka darbs izpildvaras līmenī tiek paveikts, svarīgi būtu veidot tādu, kā moderni saka, sazobi ar parlamentu, lai jau tā nesteidzīgais temps nekļūst vēl lēnāks, konkrētajam likumprojektam nonākot Saeimā.