Viņš atzina, ka uz banku savienības izveidošanu skatās ne tik rožaini. Zīle skaidroja, ka faktiski banku savienībai ir trīs kājas. Pašlaik izveidota pirmā kāja, kas ir banku uzraudzība un attiecas tikai uz lielākām bankām. Par pārējām divām kājām - "resolution" jeb noregulējumu bankrotējošām bankām un kopīgo garantiju fondu - vispār nekādā līmenī nav vienošanās.
Eiropas Parlamenta deputāta skatījumā, šie jautājumi tuvākos gadus neies uz priekšu, ir milzīga pretestība šim procesam.
"Vēl viens jautājums ir par situāciju, ja neesam eirozonā un esam ārpus eirozonas. Eirozonas padome pieņēma lēmumu, ka varēs pie noteiktiem nosacījumiem pa tiešo rekapitalizēt komercbankas. Par neeirozonas bankām, kuras ir banku savienībā, vispār nav nekādas skaidrības. Nav atbildes par to, jo ir pilnīgi skaidrs, ka kropļojat tirgu eirozonā un neeirozonā, ja vienām bankām ir pieeja rekapitalizācijai bez valdības garantijām un otrā zonā nav. Ir daudz neskaidru jautājumu, kuri diemžēl iekšpolitisko iemeslu dēļ, Vācijas vēlēšanu un citu iemeslu dēļ neiet uz priekšu," sacīja Zīle.
Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka piekrita Zīles teiktajam, ka daudzi jautājumi neiet uz priekšu, bet, kad krīze sākās, daudzi jautājumi virzījās uz priekšu straujāk. "Krīze vēl nav beigusies, līdz ar to tagad pēc Kipras gadījuma daudzi tomēr būs par "resolution" un arī depozītu aizsardzības regulu," viedokli pauda EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Kā ziņots, pērn decembra vidū ES dalībvalstu finanšu ministri vienojās par vienotu banku uzraudzības sistēmu. Uzraudzība attieksies uz eirozonas valstīm, bet paredzēts, ka sistēmai varēs pievienoties arī ES valstis, kas nav eirozonā. Bez vienotas uzraudzības mehānisma nākotnē tiek plānots ieviest arī vienotu finansiālas grūtībās nonākušu kredītiestāžu problēmu noregulējuma mehānismu, kā arī pārrobežu depozītu garantijas.