Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) uz laiku apturējusi ES fondu maksājumus Latvijai. Pēc EK sniegtās informācijas, šāds lēmums pieņemts ES Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) programmās "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi". EK informējusi Latviju par to, ka FM kā fondu vadošajai iestādei trūkst ietekmes mehānisma attiecībā uz atbildīgo nozaru ministriju un aģentūru pieņemtajiem lēmumiem par fondu līdzekļu izlietojumu.
Zīles skatījumā, Latvijā problēma ir tā, ka daudzas ministrijas gribēja saimniekot ar šo naudu, līdz ar to izveidojās ļoti smagnēja sistēma, kas arī varētu būt pamats pašreizējai EK kritikai par situāciju Latvijā. Zīle atzina, ka rodas jautājums, kāpēc Latvijas valdība nav savlaicīgi novērsusi trūkumus, bet gan sagaidījusi EK kritiku un līdzekļu izmaksas apturēšanu.
Politiķis uzsvēra, ka ES daudzgadu budžeta kontekstā Latvijai ir jākoncentrējas uz struktūrfondu jautājumiem. Kā atzīmēja Zīle, ir skaidrs, ka ES donorvalstis centīsies samazināt naudas iemaksas, kas ir pretrunā ar Latvijas interesēm, tāpēc mūsu valstij nevajag dot pamatu kritikai par fondu apguvi.
Vērtējot nepieciešamību Latvijai virzīties uz eirozonu, Zīle pauda viedokli, ka uz kritēriju izpildi būtu jāvirzās un tad 2013.gadā jāskatās, no vienas puses, cik stabils ir eiro, bet no otras puses jāvērtē, vai lats tobrīd būs uzskatāms par stabilāku valūtu par eiro. Zīles vērtējumā, eirozonai izšķirošs būs tieši šis gads un nākamā gada sākums.
Savukārt vērtējot pašlaik aktuālo ES valstu apspriesto "fiskālās saspiešanas līgumu", Zīle atzīmēja, ka tas ir starpvaldību līgums, sekojoši tas nevar būt pretrunā ar ES pamatlīgumiem. Ar šo līgumu Latvija uzņemsies finanšu disciplīnas saistības, bet pašlaik sankcijas vēl nebūs paredzētas. Kad Latvija būs iestājusies eirozonā, līguma nosacījumu nepildīšanas gadījumā no mūsu valsts varēs pietiesāt sodus līdz 0,1% no IKP.