"Pēdējā gada laikā Krievija nelikumīgi anektēja Krimu, apbruņoja un nosūtīja tā dēvētos separātistus, pakļāva Ukrainu agresijai, kas šobrīd aiznesusi vairāk nekā 6000 cilvēku dzīvību. Gandrīz pusotrs miljons cilvēku bija spiesti bēgt no savām mājām. Atbildība par to gulstas uz Krieviju," pavēstīja Levēns.
Kā norādīja premjers, ar savu atbalstu Ukrainai Eiropas Savienība un Zviedrija parāda, ka "spēka pielietošana nekad neatmaksājas un mūsu laikā Eiropā nebūs pieņemama".
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.