Turklāt Eiropas Komisijas (EK) agrīnās brīdināšanas ziņojums liecina, ka Latvija var nesasniegt ES Atkritumu direktīvas 2020. gadam izvirzītos mērķus, kā arī, iespējams, pat 2035. gada mērķus. Līdz 2020. gadam dalībvalstīm ir jāpanāk, ka vismaz 50% no sadzīves atkritumiem tiek otrreiz izmantoti vai pārstrādāti, savukārt līdz 2035. gadam šim rādītājam būtu jāsasniedz 65%. Turklāt līdz 2035. gadam valstīm jāpanāk, ka atkritumu poligonos tiek noglabāts ne vairāk par 10% no tajās radītajiem sadzīves atkritumiem. Diemžēl Latvija ir tālu no šo mērķu izpildes. 2016. gadā tikai 25,2% no sadzīves atkritumiem tika sašķiroti pārstrādei, akcentē iniciatīvas autori.
Vienīgā ES dalībvalsts
"Šobrīd notiek diskusijas par ES nākamo daudzgadu budžetu, tai skaitā diskusijas par nosacījumiem, kas noteiks to, kādas aktivitātes būs iespējams līdzfinansēt no Kohēzijas fonda un ERAF. Šajās diskusijās Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas stingri iestājas pret EK ieteikumu izslēgt iespēju līdzfinansēt sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas no Kohēzijas fonda. Latvija cer, ka tā spēs pārliecināt EK, lai atkritumu sadedzināšana tiktu ieskaitīta par atkritumu pārstrādes mērķu izpildi. Tomēr, lai gan atkritumu sadedzināšana samazina atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, tā nepalielina pārstrādāto atkritumu daudzumu, un šis ir tikai pseidorisinājums ES prasību izpildei," aicinājumu pamato biedrību pārstāvji.
Viņi arī norāda, ka pašreizējā ES plānošanas periodā no Kohēzijas fonda visā ES tika līdzfinansētas 120 dedzināšanas iekārtas, kuru kopējā kapacitāte sasniegs vairāk nekā deviņus miljonus tonnu.
"Viena no tām diemžēl atradīsies arī Latvijā – Ventspilī, Talsu ielā 69. Šīs iekārtas projektēšanas darbus plānots uzsākt 2019. gada sākumā, savukārt būvdarbus – jau 2019. gada vidū, bet pati darbības uzsākšana paredzēta 2020. gada otrajā pusē. Mēs vēlamies ietekmēt Latvijas pausto nostāju budžeta pieņemšanas procesā par labu sabiedrībai un videi, nepieļaujot Kohēzijas fonda un ERAF līdzfinansējuma apstiprināšanu budžeta sadales procesā, kā rezultātā tiktu apstādināta atkritumu dedzināšanas rūpnīcas izveide," akcentē aicinājuma autori.
Tiek uzsvērts, ka pat modernākās atkritumu dedzināšanas iekārtas gaisā emitē veselībai kaitīgas vielas un pēc sadedzināšanas paliek toksiski izdedži, kas tāpat ir kaut kur jānoglabā.
"Lai atkritumu dedzināšanas rūpnīcas atmaksātos, būs nepieciešams, lai ilgtermiņā atkritumu daudzums nemazinās un augstas kaloritātes materiāli, kuri labākā šķirošanas sistēmā tiktu pārstrādāti, nonāk tieši dedzināšanā, nevis pārstrādē, tādējādi netiek ievēroti ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, kuri enerģijas ģenerēšanu novieto pēc atkritumu samazināšanas un pārstrādes. Mēs neizmantojam atkritumu pārstrādes potenciālu, kas sniegtu arī ekonomisko labumu," uzsver vides aizstāvji un piebilst, ka publiskās investīcijas sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtās ne tikai nelīdzēs Latvijai izpildīt ES noteiktos mērķus, bet tā būs arī nelietderīga publiskā finansējuma iztērēšana neilgtspējīgās tehnoloģijās, no kurām Eiropas rietumvalstis jau atsakās. Tāpat tiek akcentēts, ka atkritumu dedzināšanas rūpnīcas sekmē klimata pārmaiņas, bet Latvijai ir nepieciešama proaktīva rīcība klimata pārmaiņu seku mazināšanai.
Trūkstot kapacitātes
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) Dienai norādīja, ka Latvijā pašlaik nedarbojas atkritumu dedzināšanas rūpnīcas. No atkritumiem iegūta kurināmā līdzsadedzināšana cementa ražošanas procesā notiek tikai SIA CEMEX būvmateriālu ražošanas rūpnīcā. "Ņemot vērā to, ka CEMEX cementa ražošanai pastāv stingri noteikumi dažādu vielu saturam, Latvijā nav iespējams saražot CEMEX darbībai nepieciešamo speciālo kurināmo no atkritumiem, tāpēc šāds kurināmais tiek ievests no ārzemēm, galvenokārt Īrijas, Vācijas, Lielbritānijas," skaidro ministrijā, piebilstot, ka laika posmā no 2013. līdz 2017. gada beigām CEMEX sadedzināšanai ievestais, no atkritumiem iegūtais kurināmais bijis 483 671 tonnas apjomā.
Skaidrojot, kāpēc Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kas iestājas pret EK ieteikumu izslēgt iespēju līdzfinansēt sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas no Kohēzijas fonda un kāpēc Latvija cer, ka tā spēs pārliecināt EK, lai atkritumu sadedzināšana tiktu uzskatīta par atkritumu pārstrādes mērķu izpildi, VARAM norāda, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu, izņemot Latviju, Rumāniju, Bulgāriju, Grieķiju, Slovēniju, Horvātiju, Maltu, Kipru, patlaban ir izveidotas un darbojas sadzīves atkritumu reģenerācijas iekārtas, kurās tiek nodrošināta enerģijas ieguve no atkritumiem. Latvijas kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā arī darbojas šādas iekārtas.
Attiecīgi Latvija ir viena no retajām ES dalībvalstīm bez kapacitātes atkritumu sadedzināšanai ar enerģijas ieguvi.
"Atbilstoši Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem II pielikumam atkritumu sadedzināšana ar enerģijas atguvi ir uzskatāma par vienu no atkritumu reģenerācijas veidiem ar nosacījumu, ka enerģijas atguve no atkritumiem notiek ar pietiekami augstu efektivitāti (60–65% atkarībā no iekārtas vecuma), t. i., atkritumu sadedzināšana nav vienkārši apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanas metode, bet tā nodrošina arī atkritumos esošās enerģijas atgūšanu," uzsver ministrijas speciālisti.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7. februāra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
A. S.
Irlielāmērāticams
Dostojevskis