Cilvēkus šokē rēķini par apkuri

Līdz šim tā bija 27,60 lati — viena no zemākajām valstī. Par neliela trīsistabu dzīvokļa apkuri bez karstā ūdens tagad vidēji jāmaksā 70—90 latu. Dažādās mājās maksa atšķiras — nedaudz zemāka tā ir namos ar paaugstinātu energoefektivitāti, kā arī tur, kur māju vecākie nolēmuši maksimāli taupīt, liekot iemītniekiem drebināties. Kā Diena uzzināja Rēzeknes domes sabiedrisko attiecību nodaļā, par 2008.gada novembri bija norēķinājušies tikai aptuveni 70% klientu, un tas rada bažas par apkuri pilsētā vispār, jo pašvaldības kapitālsabiedrībai Rēzeknes enerģija var pietrūkt naudas, par ko iepirkt dabas gāzi. Parāds par gāzi jau sasniedzis 1,2 miljonus latu. Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Guntis Vjakse informē, ka (TP), pašvaldība centīsies palīdzēt pensionāriem un mazturīgajiem iedzīvotājiem, šā gada budžetā sociālajiem pabalstiem atvēlot ap pusmiljonu latu, bet pret pārējiem parādniekiem vērsīsies bargi. "Ja iepriekšējās pašvaldības nebūtu baidījušās pieņemt nepopulārus lēmumus, cilvēki būtu pieradināti, ka jāmaksā par to, ko saņem. Janvārī saņemtie rēķini ir lieli, taču ekonomiski pamatoti." Arī Aizkraukles iedzīvotāji, saņemot rēķinus par siltumu janvārī, domā, kā saplānot savus izdevumus, lai varētu samaksāt par šo pakalpojumu un parādu dēļ nenonāktu uz apsūdzēto sola. Daudzi ir tikai viena soļa attālumā no tā, jo "melnajā sarakstā" nonāk tie, kuru parāds pārsniedz simt latu — tieši tik, cik trīsīstabu dzīvokļa īpašniekam jāmaksā par decembrī saņemto siltumu. Aizkraukles rajona tiesā gandrīz katra trešā civillieta saistīta ar parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Decembrī, salīdzinot ar novembri, maksa par siltumu pieaugusi par 15—30%. Aizkraukles siltuma valdes priekšsēdētājs Aivars Aldermanis to skaidro ar vidējās diennakts temperatūras pazemināšanos par diviem grādiem, kurināšanas intensitāti un citām lietām, ko ņem vērā, aprēķinot maksu par siltumu. Viena MW/h Aizkrauklē maksā 42 latus — tas ir vidējais rādītājs valstī. Aizkrauklietis Guntars, kurš jau desmit gadu pieraksta ģimenes izdevumus, atzīst, ka tik strauji maksa par siltumu vēl nebija augusi. "Drīz atgriezīsimies deviņdesmito gadu sākumā, kad salām, jo nebija kurināmā. Tikai tagad salsim, jo nespēsim samaksāt," saka aizkrauklietis. A.Aldermanis domā, ka tik tālu nenonāks. Uzņēmums nodrošinājies, izmantojot apgrozāmo līdzekļu kredītu, un par novembrī saņemto siltumu norēķinājies 81% patērētāju. Aizkraukles novada domes izpilddirektors Einārs Zēbergs gan nav tik optimisks: "Ekonomiskā situācija valstī var būtiski ietekmēt cilvēku maksātspēju. Baidos, ka tas var sagraut siltumapgādes sistēmu pilsētā. Prognozējot šādu situāciju, ievērojami palielināts sociālais budžets." Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants stāsta, ka Latvijā apmēram trīs ceturtdaļas centrālās siltumapgādes uzņēmumu par kurināmo izmanto dabasgāzi, un prognozē, ka, ņemot vērā straujo gāzes cenas pieaugumu, šis gads būs smags gan patērētājiem, gan siltuma piegādātājiem. "Vienīgais, kas mani iepriecina, ir Latvijas gāzes šā gada sākumā pieņemtais lēmums neatslēgt gāzi tiem siltumražotājiem, kuri laikus nebūs norēķinājušies par pagājušā gadā piegādāto. Līdz šim Latvijas gāzei šajā jautājumā bija ļoti strikta nostāja, un pērn bija uzņēmumi, kuri to piedzīvoja," uzsver E.?Vīgants.