Lai arī ceturtā daļa īres darījumu tiek balstīti uz mutiskas vienošanās pamata, kā izplatītākā mājokļa īres līgumattiecību forma visbiežāk tiek izmantots standarta, pašrocīgi gatavots īres līgums - šādu pieeju izmanto puse jeb 50% īrnieku. Notariāli apliecināts īres līgums ir vien 4% īrnieku, savukārt 15% īrnieku un izīrētāju attiecības tiek regulētas citā veidā.
Noslēgtā īres līguma vai vienošanās veidam ir tieša saistība ar iedzīvotāju pārliecību par viņu tiesību un interešu aizstāvību. "Kopumā vairāk nekā piektā daļa jeb 22% īrnieku, kā arī 28% izīrētāju nav pārliecināti, ka esošās līgumattiecības nodrošinās viņu tiesību aizsardzību konfliktsituācijās. Turklāt lielāka nepārliecinātība un šaubas ir to īrnieku vidū, kuriem ir mutiska vienošanās ar izīrētāju. Savukārt īrnieki, kuriem ir noslēgts notariāli apliecināts īres līgums, lielākoties ir pilnībā pārliecināti par savu interešu aizsardzību problēmu gadījumos. Būtiski ņemt vērā, ka notariāli apliecināts līgums ne vien sniedz tiesisko garantiju abām pusēm, bet arī drīzumā tam būs izpildu dokumenta spēks, nodrošinot ātru saistību izpildi ārpus tiesas," skaidroja LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.
Paviršība līgumu noformēšanā veicina krāpniecības gadījumus, kuros ticis iesaistīts katrs otrais īrnieks un izīrētājs. "Izplatītākās problēmas, ar ko saskārušies īrnieki, ir izīrētāja pieprasījums maksājumus par īri veikt skaidrā naudā, neizsniedzot samaksu apliecinošu dokumentu un nevēlēšanās veikt nepieciešamos remontdarbus (to norādījuši 26% respondentu), kā arī izīrētāja aizliegums deklarēt dzīvesvietu mājoklī (18% respondentu), ierašanās mājoklī bez brīdinājuma (16% respondentu) un nevēlēšanās parakstīt īres līgumu (15% respondentu). Savukārt mājokļa izīrētāji visbiežāk saskārušies ar tādu nekorektu īrnieku rīcību kā kavēti īres maksājumi (to norādījuši 45% respondentu), izīrētā mājokļa neuzturēšana kārtībā (31% respondentu), kā arī īres maksas un maksas par pakalpojumiem nemaksāšana (30% respondentu)," atzina pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Kavēti vai nesamaksāti rēķini ir viens no strīdiem, kas tiek izšķirts tiesās. Lai arī gandrīz puse jeb 47% īrnieku atzinuši, ka gadījumos, ja izveidotos konflikts ar mājokļa īpašnieku, viņi visdrīzāk nevērstos tiesā, tiesu statistika liecina, ka kopš 2010. gada iesniegto prasību par īrnieku izlikšanu īres maksas nemaksāšanas dēļ skaits palielinājies par 21%. 2010. gadā tiesā skatītas 363 prasības izlikšanu no mājokļa īres nemaksāšanas dēļ, taču pērn tās bijušas jau 438 prasības. Tāpat iedzīvotāji vēršas tiesā ar prasībām par īres maksas noteikšanu, paaugstināšanu vai samazināšanu, līguma izbeigšanu un īrnieka izlikšanu.
Kā vēl viena būtiska īres un nomas tirgus problēma ir norēķinu veikšana skaidrā naudā, neizsniedzot samaksu apliecinošu dokumentu. 41% izīrētāju maksājumus saņem skaidrā naudā, nemaksājot nodokļus par saimniecisko darbību, secināts LZNP un SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
"Turpretim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) darbības veidu - sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana līdz šim ir reģistrējušas 13 168 fiziskās personas. Savukārt 3225 personas ir izmantojušas likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredzēto iespēju paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu bez reģistrēšanās. Nereģistrētas saimnieciskās darbības ierobežošana kā viens no pasākumiem cīņā ar ēnu ekonomiku ir bijusi viena no VID darbības prioritātēm, kā rezultātā ir pieaudzis reģistrēto personu skaits tieši pēdējos gados. 2011. gadā minēto darbības veidu ir reģistrējušas 967 personas un paziņojušas par saimnieciskās darbības veikšanu 129 personas, 2012. gadā - attiecīgi 3505 un 2311 persona, savukārt 2013. gada pirmajos divos mēnešos jau 589 un 341 persona," norādīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane.