Rīgas valsts 2.ģimnāzija vērtē, ka materiāltehniskā bāze tam, lai pārņemtu digitālās mācību un izglītības iespējas ir pietiekama. Skolā ir 10 interaktīvās tāfeles un arī datoru nodrošinājums panākts piedaloties dažādos projektos. Skolas direktors Valdis Jēkabsons skaidro: skolotāji pašlaik daudz laika pavada sagatavojot digitālos mācību materiālus, tāpēc valstiska domāšana par to, kā piedāvāt stundu saturu, mācību grāmatas un metodes digitāli, ir ļoti svarīga.
Tikai viena interaktīvā tāfele un nepietiekams atbalsts no pašvaldības ir Gulbenes Bērzu sākumskolā. Skolas direktore Vija Čakare skaidro, ka ir skolotāji, kas apguvuši digitālu materiālu izmantošanu, bet tādu ir maz. Arī pašvaldība skolas modernizēšanai palīdzēt daudz nevar.
Valsts tikko beigusi pirmo projektu konkursu par digitāliem mācību materiāliem. Tas izmaksājis 300 tūkstošus latu. Tāpēc digitālās iespējas būs vairāk pieejamas skolām vēsturē, literatūrā, matemātikā, kulturoloģijā un citos priekšmetos. Tā gan ir skolu izvēlē ko un kādā apmērā mācīt tradicionāli, ko izmantojot tehnoloģijas. Tomēr pagaidām vēl nav sākušas sarunas par to, kā no izdevējiem pārņemt jau izveidotās grāmatas, lai tās digitalizētu.
Šogad lai apgūtu digitālās prasmes Datorzinību centrā pieteikušies 500 skolotāju, kas ir divreiz vairāk kā pērn. Izglītības produktu attīstības vadītāja Līga Matveja - Vlasova skaidro, ka interese ir liela un pašu skolotāju mācību metodes arī kļūst aizvien radošāks. Kā norāda izglītības attīstības aģentūrā, tad brīdis, kad pilnībā bērni būs pārgājuši uz digitālajām tehnoloģijām gan var arī nepienākt, tas ir jautājums ne tikai par to, kā valsts piedāvā metodiskos materiālus un kā pašvaldība tos nodrošina, bet arī par to, vai katram skolēnam mājās ir dators un interneta pieslēgums. Un jau tagad ir ģimenes kurās šīs pieejas nav.
Izglītības un zinātnes ministrija gan ir gatava jau digitālos mācību līdzekļus ieviest skolās šī gada septembrī.