Obama norādīja, ka abām valstīm turpinās būt atšķirīgi viedokļi un domstarpības, bet tās var strādāt pie kopējo interešu attīstīšanas un ar laiku pāršķirt lappusi un attīstīt jaunas savstarpējās attiecības.
Obamas un Kastro tikšanās Ameriku samitā Panamā bija pirmā abu valstu līderu tikšanās oficiālā pasākumā kopš attiecību izjukšanas 1961.gadā.
Kastro no savas puses norādīja, ka abas valstis ir noskaņotas runāt par visu un darīt to ar pacietību.
Kubas prezidents pirms tikšanās ar Obamu raksturoja viņu kā "godīgu cilvēku" un atzina, ka Obama nav vainīgs pie lietām, kas notikušas pirms viņa prezidentūras.
Obama un Kastro iepriekš sarokojās Nelsona Mandelas piemiņas ceremonijā Johannesburgā 2013.gadā, un viņi ir runājuši par telefonu pirms decembra paziņojuma par apņemšanos panākt diplomātisko saišu atjaunošanu.
Kaut arī tikšanās iezīmēs svarīgu robežzīmi, ņemot vērā, ka neviens Kubas līderis nevienu Ameriku samitu līdz šim nav apmeklējis, Kubai un ASV vēl stāv priekšā vēstniecību atvēršana, turklāt janvārī sāktajās sarunās domstarpības ir acīmredzamas.
Kubas atrašanās Vašingtonas valstu-terorisma sponsoru sarakstā ir viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem ceļā uz diplomātisko attiecību atjaunošanu pilnā apjomā.
Pēdējās būtiskās ASV un Kubas līderu sarunas notika 1956.gadā Panamā, kad Dvaits Eizenhauers tikās ar Fulhensio Batistu, kuru pēc trim gadiem gāza Fidels Kastro.
Kā liecina Maristu Koledžas veiktā sabiedriskās domas aptauja, 59% amerikāņu atbalsta attiecību atjaunošanu ar Kubu.