Pētījums: Pat aktīvākie viltus ziņu lasītāji vairāk patērē īstās ziņas

Kā raksta The New York Times, apmēram viens no četriem amerikāņiem 2016. gadā saskāries ar vismaz vienu tā dēvēto viltus ziņu, taču pat viskaislīgākie šāda satura lasītāji ikdienā izlasīja krietni lielāku skaitu kvalitatīvu ziņu.

"Kopumā tā dēvēto viltus ziņu patēriņš drīzāk papildina, nevis aizvieto kvalitatīvas ziņas - viltus ziņu mājas lapu apmeklējums ir augstāks to cilvēku vidū, kuri arī patērē visvairāk "īsto ziņu"," raksta pētījuma autori, piebilstot, ka nav arī novērots būtisks viltus ziņu patēriņa kritums starp lasītājiem, kas ir labāk informēti par politiskajiem procesiem. 

Pētījumu Selective Exposure to Misinformation: Evidence from the consumption of fake news during the 2016 U.S. presidential campaign veica trīs politikas un mediju pētnieki - Brendans Naihans, Endrū Gess un Džeisons Raiflers. Zinātnieki, izveidojot reprezentatīvu 2525 amerikāņu izlasi, ieguva anonimizētu interneta pārlūku aktivitātes vēsturi, kuru analizēja, lai noskaidrotu sakarības starp viltus ziņu patēriņu un kopējo aktivitāti interneta vidē.

Pētījuma atklājumi liecina, ka viltus ziņas ASV 2016. gadā caurmērā biežāk patērēja Donalda Trampa atbalstītāji, taču pat aktīvākie lasītāji piecu nedēļu laikā vidēji izlasīja tikai piecas tā dēvētās viltus ziņas. 

Dati liecina, ka "informācijas burbuļi" vai "atbalss kambari" ir dziļi, bet šauri, proti, salīdzinoši neliela sabiedrības daļa aktīvi patērē viltus ziņas, bet pat šie cilvēki vidēji vairāk saskaras ar ziņām, kas nāk no tradicionālajiem medijiem. 10% no visiem analīzē iesaistītajiem sastādīja 65% no visiem viltus ziņu lasījumiem. Hilarijas Klintones atbalstītāji viltus ziņu vietnes apmeklēja vismaz trīs reizes retāk. Jānorāda gan, ka abu ASV prezidenta amata kandidātu atbalstītāji mēdza apmeklēt viltus ziņu vietnes, kas atbalstīja viņu izraudzīto kandidātu.  

Kā jau tas iepriekš ir minēts regulāri, lielu lomu viltus ziņu izplatīšanā spēlē sociālie tīkli. Liels skaits viltus ziņu tiek izplatītas un nonāk pie lietotājiem, pateicoties sociālo tīklu gigantam Facebook. Tāpat pētījumā norādīts, ka par spīti Facebook un arī mediju centieniem pārbaudīt faktus viltus ziņās, materiālus, kas satur faktu pārbaudi, pārsvarā nepatērē tie paši cilvēki, kas iecienījuši viltus ziņas.