Tomēr tam kategoriskie iebilda ASV un Kanāda, kā rezultātā galotņu tikšanās beidzās bez gala paziņojuma, līdzīgi kā iepriekšējā samitā 2009.gadā Trinidadā un Tobago. Amerikas samits ir pasākums, kas cieši saistīts ar Amerikas valstu organizāciju (OAS), no kuras Kuba tika izslēgta 1962.gadā. Paskaidrojot savu nostāju, ASV prezidents Obama paziņoja, ka cerējis uz demokrātiskām pārmaiņām Kubā, bet tās vēl nav notikušas.
Samita dalībnieki neatbalstīja arī Gvatemalas aicinājumu apsvērt narkotiku lietošanas dekriminalizāciju, ņemot vērā neveiksmes, kādas nācies piedzīvot karā pret narkotiku kontrabandu, kas rada haosu visā reģionā, bet jo sevišķi Centrālamerikā. Tomēr Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss informēja, ka valstu līderi esot vienojušies, ka "nepieciešams analizēt esošo narkotiku apkarošanas politiku un izpētīt jaunas pieejas, lai stiprinātu cīņu un būtu vēl efektīvākiem". Santoss norādīja, ka 33 līderi, kuri piedalījās samitā, devuši mandātu OAS sākt šo procesu.
Arī Obama pirmo reizi piekrita tiešam dialogam ar Latīņamerikas partneriem jautājumā par narkotiku patēriņu ASV un naudas un ieroču plūsmu Latīņamerikas virzienā. Bet Obama paziņoja, ka kategoriski iebilst Gvatemalas ierosinājumam par narkotiku legalizāciju.
Amerikas valstu līderu samita dienaskārtībā dominēja jautājumi par Kubu un narkotikām, kaut gan Obama, pirms došanās uz Kolumbiju, izteicās, ka viņa mērķis ir atvērt tirgu ASV precēm Latīņamerikā. Attiecībā uz Argentīnas aicinājumu atbalstīt tās pretenzijas uz britu pārvaldītajām Folklendu salām, vairums valstu "aicināja uz miermīlīgu risinājumu" šim konfliktam, paziņoja Santoss.