Tikai 26% franču un itāļu uzskata, ka dalība ES sniedz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Savukārt beļģu un nīderlandiešu vidū šādām domās ir tikai 25% aptaujāto.
Tajā pašā laikā starp britiem, kas tradicionāli uzskatīti par vislielākajiem eiroskeptiķiem un kuri gatavojas 23.jūnijā doties pie balsošanas urnām, lai lemtu par Apvienotās Karalistes turpmāko dalību ES, 36% uzskata, ka bloka sniegtās priekšrocības atsver tā radītos zaudējumus.
Pretējās domās, uzskatot, ka ES rada vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, ir 40% franču. Tādā pašās domās ir arī 37% beļģu un nīderlandiešu. Šajā ziņā britu noskaņojums līdzinās franču noskaņojumam, un arī 40% britu ir pārliecināti eiroskeptiķi.
Salīdzinoši lielāko eiroskepses pakāpi, kas valda Francijā, Elabe politisko pētījumu nodaļas vadītājs Īvs Marī Kanns skaidro ar salīdzinoši lielākām cerībām, ko franči saistījuši ar ES. Viņš uzsver, ka šīs cerības noteikti bijušas augstākas nekā Lielbritānijā.
"Dalība ES Apvienotajā Karalistē vienmēr bijusi debašu objekts, kamēr Francijā tā ir visai jauna parādība, kas pieņēmusies spēkā līdz ar pēdējo gadu laikā pieaugušo vilšanos, galvenokārt ekonomikā," sarunā ar Atlantico atzīst Kanns, piebilstot, ka atšķirībā no Lielbritānijas Francijā patiesas debates nav sākušās.
Viņš norāda, ka skepse pret ES Francijā pieaugusi tāpēc, ka iekšējā tirgus aizsardzības vietā, ko franči sagaidīja no ES, bloks izrādījies par "neierobežota liberālisma Trojas zirgu", vairojot konkurenci gan starp dalībvalstīm, gan starp Eiropu un jaunatīstības valstīm.
Kanns uzskata, ka nesenie teroristu uzbrukumi Eiropā arī atstājuši ietekmi uz Francijas sabiedrisko domu.
"ES tiek uztverta kā nespējīga gādāt par drošību savā teritorijā un kontrolēt ārējās robežas, kā arī regulēt migrācijas plūsmas," uzsver pētnieks.
Viņš atzīst, ka atklātas debates par ES, kādas notiek Lielbritānijā, Francijā var nostiprināt galēji labējās Nacionālās frontes (FN) pozīcijas, taču tas vienlaikus piespiestu abas lielākās tradicionālās proeiropeiskās partijas pievērsties šim jautājumam.
Tajā pašā laikā aptaujā konstatēts, ka pret dalību ES vispozitīvāk noskaņoti ir spāņi, lai gan viņu valsts eirozonas finanšu krīzes laikā bija spiesta īstenot vienus no sāpīgākajiem taupības pasākumiem, kurus uzspieda Brisele.
54% spāņu ir pārliecināti, ka ES sniegtās priekšrocības atsver tās radītos zaudējumus, kamēr starp tradicionāli vislielākajiem eirooptimistiem vāciešiem šādās domās ir tikai 42% respondentu.
Šis ir kārtējais pētījums, kurš apliecina pieaugošo eiroskepticismu franču vidū, un pagājušajā gadā notikušajās reģionālajās vēlēšanās par FN Francijā balsoja 6,8 miljoni vēlētāju.
Kā liecina pagājušā nedēļā publicētie Edinburgas universitātes veiktās aptaujas rezultāti, vairums franču vēlas sekot britu piemēram un arī sarīkot referendumu par valsts turpmāko dalību ES.
Šajā aptaujā arī konstatēts, ka atšķirībā no citu dalībvalstu pilsoņiem frančus īpaši neuztrauc tas, vai Lielbritānija paliks ES vai arī no tās izstāsies.
Franči bija vienīgie, kas uz jautājumu, vai tie vēlas, lai Apvienotā Karalistes paliktu ES, neatbildēja ar pārliecinošu "jā".
No divām trešdaļām līdz četrām piektdaļām respondentu katrā no dalībvalstīm vēlas, lai Lielbritānija paliktu ES, izņemot Franciju, kur tikai 56% aptaujāto pauduši vēlmi, lai briti no bloka neaizietu, kamēr 44% izteikušies, ka vēlas Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.
Tikmēr Elabe aptauja liecina, ka franči ir arī vieni no visskeptiskāk noskaņotajiem pret patvēruma meklētāju uzņemšanu. 58% aptaujāto iebilduši pret bēgļu ielaišanu valstī, kamēr starp britiem tādu bijis tikai 51%.
Tajā pašā laikā 69% spāņu uzskata, ka Spānijas valdībai būtu bēgļi jāuzņem aktīvāk.
Aptauja veikta pagājušajā mēnesī, intervējot gandrīz 5000 cilvēku septiņās ES dalībvalstīs.