Tas noticis dienā, kad Vašingtonā jāsākas Armēnijas ārlietu ministra Ararata Mirzojana un Azerbaidžānas ārlietu ministra Džeihuna Bairamova sarunām, kuras organizē ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Maskavai februārī izvēršot pilna mēroga karu pret Ukrainu, Krievija nonākusi starptautiskā izolācijā, bet vadošo lomu Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta risināšanā uzņēmušās ASV un Eiropas Savienība.
Tomēr Maskava cenšas saglabāt savu lomu reģionā, un Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.oktobrī Sočos uzņēma Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, kurus bija uzaicinājis uz sarunām.
Erevāna pirmdien paziņoja, ka Azerbaidžānas spēki atklājuši uguni uz Armēnijas pozīcijām abu valstu robežas austrumu sektorā. Paziņojumā teikts, ka upuru nav un situācija ir nosacīti stabila.
Azerbaidžāna savukārt apsūdzēja Armēnijas spēkus, ka tie apšaudījuši Azerbaidžānas karavīru pozīcijas vairākās vietās.
Erevāna un Baku ir izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu - 2020.gada rudenī un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.
Sešu nedēļu ilgajā karā 2020.gadā dzīvību zaudēja vairāk nekā 6500 cilvēku. Saskaņā ar vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnija un Azerbaidžāna noslēdza ar Krievijas atbalstu, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kopš kara beigām uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas vairākkārt notikušas sadursmes. Septembrī jaunās sadursmēs dzīvību zaudēja vairāk nekā 280 cilvēki.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.