ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jomā Federika Mogerīni paziņoja, ka ES noraida "jebkāda veida vardarbību un gaida, ka tika veikta sestdienas dronu uzbrukuma visaptveroša un caurspīdīga izmeklēšana, lai noskaidrotu faktus, pilnīgi ievērojot likuma varu un cilvēktiesības".
"Šai sakarā ES gaida Nacionālās asamblejas konstitucionālo pilnvaru atzīšanu, ieskaitot tās prerogatīvu pilnīgu ievērošanu attiecībā uz tās locekļu parlamentāro imunitāti, atbilstoši noteiktajām konstitucionālajām tiesībām, likumdošanai un procedūrām," viņa piebilda.
"ES vēlreiz apliecina savu atbalstu daudzo krīžu, kuras ietekmē valsti, sarunu ceļā panāktam, demokrātiskam un mierīgam atrisinājumam kā vienīgajam ceļam uz priekšu," teikts ES paziņojumā.
"Tam jāietver atgriešanos pie konstitucionāli normāla stāvokļa, atjaunojot demokrātisko procesu un likuma varu, pamattiesību un brīvību ievērošanu, visu politieslodzīto atbrīvošanu, un iedzīvotāju aktuālo humāno vajadzību apmierināšanu."
Militārās parādes laikā Karakasā sestdien eksplodēja vairāki bezpilota lidaparāti, ievainojot septiņus karavīrus. Maduro, kurš palika neskarts, nosauca šo incidentu par atentāta mēģinājumu un tā organizēšanā apsūdzēja opozīciju un līdzšinējo Kolumbijas prezidentu Huanu Manuelu Santosu.
Maduro īpaši pieminēja divus opozīcijas parlamentāriešus – bijušo opozīcijas kontrolētās Nacionālās asamblejas spīkeru Hulio Borhesu, kurš tagad dzīvo trimdā ārzemēs, un Huanu Rekesensu.
Rekesensu aizturēja izlūkdienesta virsnieki, savukārt Venecuēlas Augstākā tiesa trešdien izdeva rīkojumu arestēt Borhesu. Maduro lojālā Satversmes sapulce pēc tam trešdien atcēla Borhesa un Rekesensa tiesisko imunitāti, lai viņus varētu tiesāt par atentāta organizēšanu.
Maduro paziņoja, ka atentātā pret viņu tika izmantoti divi bezpilota lidaparāti ar sprāgstvielu C4.
Nacionālā asambleja ir paziņojusi, ka noraidīs kā nekonstitucionālu jebkuru mēģinājumu atcelt tās locekļu imunitāti. Tās agrākos lēmumus tomēr ir anulējusi Augstākā tiesa.
Irlielāmērāticams